Vīruss ir prom

Pandēmija Rēzeknē ir pagājusi nesāpīgi, taču tās sekas ir padziļinājušās valdības kļūdaino lēmumu dēļ. Par to un par citiem ārkārtas situācijas rezultātiem Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs runāja kārtējā “Saskaņas” videokonferencē “Pilsētas un krīze”. Pilns konferences ieraksts ir pieejams partijas profilā sociālajos tīklos.

Ārkārtējās situācijas laikā Rēzeknes pilsētas vadība precīzi pildīja visus ministriju norādījumus. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka ne visi lēmumi ir sevi attaisnojuši. Pašlaik ir svarīgi novērtēt tos un izdarīt secinājumus, lai nākotnē nebūtu viss jāizgudro no jauna.

Piemēram, Izglītības ministrija likusi pašvaldībām uzņemties papildu izmaksas skolēnu ēdināšanai. Kamēr bērni bijuši karantīnā, nauda brīvpusdienām netika tērēta. Taču ierēdņi atļāva izmantot to tikai gatavu ēdienu piegādei bērnu dzīvesvietā. Pašvaldības, arī Rēzekne, no tā atteicās: pārāk daudz kontaktu cilvēku starpā, grūti saglabāt ēdienu siltu līdz piegādes brīdim u. c. Rezultātā maznodrošinātajiem, cilvēkiem ar invaliditāti un pensionāriem izsniedza kartes pārtikas iegādei veikalos vai pārtikas pakas. Tam bija jātērē nauda no pašvaldību budžetiem.

Nebija pārdomāta arī medicīniskās palīdzības organizācija pēc karantīnas ieviešanas: cilvēki, kam bija nevis koronavīrusa infekcija, bet kāda cita diagnoze, praktiski nevarēja tikt pie ārsta. 

Aizliegumi un ierobežojumi bija vienādi visā Latvijā, kaut arī galvenais perēklis atradās Rīgā. Taču netika izmantota diferencēta pieeja ne Rēzeknei, ne citām pašvaldībām ar zemiem saslimstības rādītājiem. Valdība atteicās precīzi prognozēt ierobežojumu spēkā esamības laiku. Un šo nosacījumu izpilde varētu izraisīt negatīvas sekas ekonomikā.

Visi sociālie projekti, kas tika izveidoti karantīnas laikā tās veiksmīgai pārvarēšanai, Rēzeknē jau ir pabeigti. Šobrīd palīdzība ir nepieciešama krīzes seku pārvarēšanai. Tā ir vajadzīga restorāniem, tūrisma firmām un transporta kompānijām. Taču ministrijas var piedāvāt uzņēmējiem vienīgi ieteikumu sarakstus, nevis skaidras instrukcijas šīs palīdzības saņemšanai.

Savukārt pašvaldībām valdība atļāva pretendēt tikai uz 37 miljoniem eiro no vairāku miljardu investīcijām. 25 pašvaldībām sanāk nebūt ne slikti. Var saņemt neizmantotos līdzekļus no divām eirofondu programmām: energoefektivitātes uzlabošanā un uzņēmējdarbības atbalstīšanā. Rēzekne ir gatava pieteikt ielu rekonstrukcijas un uzņēmējdarbības infrastruktūras izveides projektu, tostarp arī iznomājamu ražošanas telpu celtniecības projektu. Šīs programmas ir pierādījušas savu efektivitāti.

Atstāj komentāru

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.