Valsts robežsardzei – 100

Šogad visā Latvijā ar virkni pasākumu tiek atzīmēta Valsts robežsardzes simtgade. Ceturtdien, 7. novembrī, tā aicina ikvienu apmeklēt jubilejai veltītos svinīgos pasākumus, kas norisināsies pašā Latgales sirdī – Rēzeknē.

Pie pieminekļa «Vienoti Latvijai» plkst. 14.00 notiks vērienīga Iekšlietu ministrijas iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību parāde, kurā varēs redzēt Valsts robežsardzes (VR), Valsts robežsardzes koledžas (VRK), Valsts policijas (VP), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Zemessardzes (ZS) vienības. Parādē piedalīsies arī Valsts robežsardzes sieviešu vienība. Savukārt Festivāla parkā no plkst. 12.00 līdz 17.00 būs informatīvs pasākums un tehnikas izstāde, kurā varēs apskatīt VR ieročus, bruņojumu, tehniskos un speciālos līdzekļus, VUGD un ZS tehniku un bruņojumu, VRK trauksmes grupas ekipējumu un dažādu valstu personu apliecinošu dokumentu paraugus. Pasākuma laikā bērni un jaunieši varēs piedalīties aktivitātēs: «Sagūsti robežpārkāpēju», «Roku spēku pārbaude un «Personas sejas identifikācija». Plkst. 12.30–13.00 un 15.30–16.00 norisināsies kinologu ar dienesta suņiem paraugdemonstrējumi.

Ceļu satiksmes dalībnieku ievērībai! Pieminekļa «Vienoti Latvijai» apkārtnē būs satiksmes ierobežojumi pasākuma ģenerālmēģinājuma laikā 6. novembrī no plkst. 18.30 līdz 20.30 un svinību laikā 7. novembrī no plkst. 13.30 līdz 15.20. Savukārt SIA «Rēzeknes satiksme» autobusi kursēs pa Dārzu ielu posmā no N. Rancāna ielas līdz Pils ielai, pagaidu pieturvietas būs pie tirdzniecības centra «Elfi» un Dārzu ielā 13. 

Savukārt Latgales Kultūrvēstures muzejā no piektdienas, 8. novembra, un visu mēnesi skatāma Ludzas Novadpētniecības muzeja veidotā izstāde «Gods kalpot Latvijai! Austrumu robežas vēsture, robežu likteņi», kas tapusi sadarbībā ar VRK Robežsardzes vēstures izpētes nodaļu un ataino robežsardzes dienestu, kultūras dzīvi un cilvēku likteņstāstus austrumu pierobežā. Tāpat izstādē varēs aplūkot mūsdienu Valsts robežsardzes formas tērpu, ekipējumu un citus dienestu raksturojošus priekšmetus. Biļetes: skolēniem un studentiem – 0,50 eiro, pieaugušajiem – 2 eiro, ar Rēzeknieša karti – bez maksas.

Izziņai:

• Latvijas Republikas Robežsardze dibināta 1919. gada 15. novembrī, pamatojoties uz 1919. gada 7. novembra Latvijas armijas virspavēlnieka Jāņa Baloža pavēli par robežsargu priekšnieka amata izveidošanu un robežsargu vienību formēšanu.

• 1935. gada 6. aprīlī par Robežsargu brigādes komandieri iecēla pulkvedi Ludvigu Bolšteinu.

• 1940. gada 10. oktobrī tika likvidēta Latvijas Republikas Robežsargu brigāde.

• 1991. gada 13. decembrī Robežsardze tika atjaunota.

• 1997. gada 7. janvārī Robežapsardzības spēki pāriet Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Tās personālsastāvs tiek pieņemts dienestā Iekšlietu ministrijā.

• No 1998. gada Robežsardzi sauc par Valsts robežsardzi.

• Ar 2009. gadu Valsts robežsardzes sastāvā ir Galvenā pārvalde un sešas teritoriālās pārvaldes: Viļakas, Ludzas, Daugavpils, Ventspils, Rīgas, Aviācijas kā arī Valsts robežsardzes koledža, kurā tiek apmācīti jaunie robežsardzes dienesta darbinieki.

Pulkvedis Mariks Petrušins:
«Esam aktīvi – vietējā un starptautiskā mērogā!»

Simtgades svinību gaidās tikos ar Valsts robežsardzes koledžas direktoru pulkvedi Mariku Petrušinu. Iepazīt Latvijas robežsardzes vēsturi (dokumentus, priekšmetus, formas tērpus, tehnisko aprīkojumu utt.) direktors aicināja ekskursijā uz Robežsardzes vēstures izpētes nodaļu – koledžas muzejā. Tajā apkopots daudz ar robežsardzes vēsturi saistītu materiālu un eksponātu no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām. (Zināšanai. VRK direktori: līdz 2017. gadam – pulkvedis Arvīds Liepiņš, pirms viņa – ģenerālis Ivars Zālītis, savukārt pirmais VRK direktors bija pulkvedis Georgijs Kitajevs.)

VRK darbību sāka 1992. gadā kā Robežsargu mācību centrs, bet no 2002. gada tajā var apgūt arī 1. līmeņa augstākās izglītības profesiju – robežsardzes jaunākais virsnieks. Jau 2005. gada jūlijā pirmajā jaunāko virsnieku kadetu izlaidumā diplomus saņēma 24 robežsargi. Neskatoties uz to, ka Latvija pievienojusies Šengenas zonai un ES iekšējās robežas ir atvērtas, robežsargs joprojām ir pieprasīta un perspektīva profesija.

–Jā, visas pārējās 26 ES dalībvalstis paļaujas uz mums, jo Latvijas ārējā robeža ir arī Šengenas zonas robeža. Koledža ir vienīgā mācību iestāde valstī, kura profesionāli apmāca un sagatavo robežsargus. Uz vidējās izglītības bāzes gada laikā var kļūt par ierindas robežsargu, kā arī iegūt 1. līmeņa augstāko profesionālo izglītību un 2. līmeņa augstāko izglītību RTA. Maģistratūra gan būs jāstudē Eiropā. Uz vietas ir gan ēdnīca, gan auditorijas, dienesta viesnīca, stadions un Sporta mācību centrs. Izglītība ir bez maksas, nodrošinām formas tērpu, arī labu stipendiju. Droši varu teikt, ka VRK infrastruktūra ir viena no labākajām, kāda redzēta, viesojoties pie kolēģiem un sadarbības partneriem. Tā perfekti atbilst robežsardzes vajadzībām. Katru gadu darbu robežsardzē uzsāk ap 100 ierindas robežsargu un 20–40 virsnieku – mūsu absolventu. Koledžā var mācīties kā klātienē, tā arī tālākizglītoties neklātienē, tas dot plašākas iespējas izvēlēties, kur dienēt. Koledžā iegūtā izglītība ir garants darbam un pamats tālākai karjeras veidošanai VRS struktūrvienībās – valsts autoceļu un dzelzceļu robežšķērsošanas punktos, kā arī lidostās un ostās (Rīgā un Ventspilī), vai robežas apsardzības nodaļās uz Latvijas austrumu robežas, kā arī robežas kontroles misijās ārzemēs, piemēram, Grieķijā, Itālijā, Gruzijā u.c. Jāsaka tā: ja gribi iepazīt Eiropu un pasauli, piesakies dienestam robežsardzē. Papildu tam koledžas absolventi var kļūt par robežsardzes helikoptera pilotiem, robežsardzes jūrniekiem un speciālās uzdevumu vienības kaujiniekiem. Bet, piesakoties mācībām, ir pāris nianses, – tas jādara kādā no 6 robežsardzes pārvaldēm, izvēloties tuvāko vai to, kur perspektīvā vēlas dienēt. Izejot pirmo nosacījumu pārbaudi (veselība, fiziskā sagatavotība, angļu valodas zināšanas, izglītība utt.), jaunieši dodas uz koledžu, kurā 3 nedēļas tiek dots pārbaudes laiks, jo ne visiem patīk militārā kārtība un disciplīna.

Viena no koledžas struktūrvienībām ir Valsts robežsardzes Kinoloģijas dienests. Pastāstiet mazliet par to.

– Pie mums atrodas visas Robežsardzes Kinoloģiskais dienests, kas nodarbojas ar jauno kinologu apmācību kā arī tālākizglītību – kvalifikācijas paaugstināšanai. Koledžas Kinoloģijas centrā robežsargi mācās strādāt ar divu šķirņu dienesta suņiem, izmantot tos dažādās robežkontroles jomās. Jāpiebilst, ka Kinoloģijas centrā veic arī vaislas darbu, labākos vecākus meklējam pa visu Eiropu. Pašlaik no 9 kucēniem dienestam derīgi bija 6, pārējie (agresīvie, nepaklausīgie, slinkie) tika pārdoti. Centrā gatavo kinologus un dienesta suņus robežsardzes un citu institūciju vajadzībām. Lai efektīvāk realizētu šo apmācību, plānot būvēt jaunu Kinoloģisko centru, jo esošajam jau ir vairāk nekā 20 gadi. Katru gadu tiek rīkotas divas Kinologu sacensības – atklātais robežsardzes čempionāts un starptautiskās biatlona sacensības, tās notiek koledžas struktūrvienībā – mācību centrā Janapolē. Piedalīties biatlona sacensībās un vērot to gaitu tiek aicināti visi. Šogad dažādās klasēs tajās piedalījās vairāk nekā 70 dalībnieku. Starp citu, Janapolē septembrī tika atklāta Robežsargu iela, kas ved uz mācību centru.

Koledža aktīvi sadarbojas ar līdzīgām institūcijām Eiropā dažādās jomās – gan kinoloģijā, izglītībā, starptautiskajās misijās, bet tas droši vien nav viss.

– Piemēram, kinologi aktīvi sadarbojas ar Centrālās Āzijas valstīm, Gruziju, Moldovu. Tām palīdzam attīstīt Kinoloģisko dienestu. Piemēru ir daudz, jo esam aktīvi starptautiskajā apritē. Cieša sadarbība ir ar muitu, Pārtikas un veterināro dienestu, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem utt. Piedalāmies Eiropas robežu aģentūras «Frontex» palīdzības misijās Vidusjūras reģiona valstīs. Pagājušajā gadā ārzemju misijās atradās aptuveni 400 latviešu robežsargu. Cieša sadarbība ir ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, esam Latvijas Koledžu asociācijas biedrs.

Robežsargi aktīvi piedalās arī sabiedriskajā dzīvē, regulāri ziedo asinis, organizē sporta spēles un citus pasākumus, rīko izstādes un konkursus.

– Tā ir. Aktīvi darbojas arī studējošo pašpārvalde, tiek rīkotas kopīgas mācības ar Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu ar Valsts policijas koledžu, ir sadarbības spēles, čempionāti. Katru gadu piedalāmies Iekšlietu ministrijas sporta spēlēs, mums ir spēcīgas komandas. Koledžā darbojas Robežsardzes koris, pašlaik tas kopā ar brāļiem Puncuļiem devies simtgadei veltītā turnejā pa dažādām Latvijas pilsētām. Regulāri tiek rīkotas konferences: starptautiskās, starp­institūciju. Svinīgi un aizkustinoši pasākumi mums ir izlaidumi (tie ir 3 gadā). Viena no tradīcijām ir kadetu zvēresta nodošana.

Koledžas teritorija līdzinās nelielai militārai pilsētiņai, tajā noteikta īpaša kārtība un rit sava dzīve. Lai tiktu tajā, jāreģistrējas kontrolpunktā. Neskatoties uz to, gan muzejs, gan akreditētā VRK bibliotēkas nodaļa gaida apmeklētājus. VRK ir liela infrastruktūra, kuras funkcionēšanai un attīstībai nepieciešami cilvēkresursi.

– Pašlaik VRK koledžā strādā vairāk nekā 30 pasniedzēju (pieredzējuši robežsargi ne tikai ar pedagoģisko, bet arī dzīves pieredzi), uz vietas mācās 100–120 robežsargi. Tikpat katru gadu ir arī absolventu. Virkne pasniedzēju ir vieslektori – virsnieki no robežām, specifisku priekšmetu pasniedzēji (ģeogrāfija, kriminālistika, filozofija) tiek piesaistīti gan no RTA, no policijas utt. Pastāvīgais personāls ir vairāk nekā 100 vienību, tas saistīts ar infrastruktūru, dokumentu apriti, loģistiku, visi tie, kas nodrošina mūsu iestādes normālu funkcionēšanu.

Paldies par sarunai veltīto laiku, ekskursiju un iespēju iepazīt mūsu valsts robežsardzi.

Arita STAROVOITOVA

Foto no VRK arhīva

Atstāj komentāru

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.