Ārkārtas situācija ir satricinājusi visas ekonomikas nozares, īpaši smagi cietusi apkalpošanas joma, tai skaitā tūrisms un sabiedriskā ēdināšana. Šāds režīms joprojām turpinās, un valdība izdomā ekonomikas “uzsildīšanas” veidus. Vismazāk gaidīts izrādījās premjerministra Krišjāņa Kariņa paziņojums, ka valdībai esot uzradušies lieki 500 (!) miljoni eiro, kurus arī novirzīšot dažādiem projektiem ekonomiskās aktivitātes atbalstīšanai valstī. Paskaidrojums bija tāds: tas esot iespējamais Eiropas projektu līdzfinansējums, ko nevarēšot realizēt. No tā nekļūst skaidrāks, kur novirzītu šo milzīgo summu, ja nebūtu krīzes. Laistu vējā, vai?
Kā tika noskaidrots, lielākā daļa no pusmiljarda lielā atbalsta – ap 263 miljoniem eiro – tiks Satiksmes ministrijas infrastruktūras projektiem. Šo to dabūs citas ministrijas un pat pilsētas, bet Rēzekne šo pilsētu vidū netiek minēta.
Toties pilsēta varētu pretendēt uz atbalstu, ko valdība ir ieplānojusi speciāli pašvaldībām. Tas ir finansējums caur ES struktūru fondiem, kā arī dažādu aizdevumu apjomu palielināšana, tostarp arī Eiropas projektu finansēšanai.
Par šo līdzekļu apgūšanu plānu preses konferencē pastāstīja pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs. Pirmām kārtām finansējumu gaida pilsētas labiekārtošanas projekti: Rīgas ielas, Stacijas ielas un Strādnieku šķērsielas remonts, sporta zāles “Celtnieks”, sociālā dienesta ēkas, bijušā bērnu centra ēkas Rencēnu ielā siltināšana u. c. Lielākais projekts ir Stacijas ielas rekonstrukcija, kas izmaksās 2,5 miljonus eiro.
Tomēr var sanākt arī tā, ka ar valsts vai Eiropas finansējumu pietiks tikai mazākiem projektiem. Piemēram, Stacijas ielas rekonstrukcijai pēc ministru prezidenta izklāstītās shēmas varēs piešķirt ne vairāk par 800 000 eiro. Tas arī nav maz, bet pat atlikusī summa nebūs pa spēkam pašvaldībai.