Svarīgiem notikumiem pa karstām pēdām
28. maijā notika domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča tradicionālā preses konference.
Viedoklis par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem
Vēlētāju aktivitāte Latvijā sasniedza 33 procentus. Šis ir diezgan zems rādītājs, kaut gan tas ir mazliet augstāks nekā iepriekšējā reizē (30 procenti). Vidējā aktivitāte Latgalē – 23 procenti, Rēzeknē – 27%. Pēc A. Bartaševiča domām, Latvijas iedzīvotāju viedoklis, ka EP vēlēšanas ir mazsvarīgas un ka astoņi cilvēki nespēs aizstāvēt valsts intereses, ir bažīga pazīme, kas liecina par cilvēku neuzticēšanos.
Taču priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka daudz atkarīgs no ievēlēto deputātu sastāva. Līdzās jau pazīstamām personām – R. Zīlem, V. Dombrovskim, T. Ždanokai u. c. – Latviju pārstāvēs divi līdzšinējie pašvaldības darbinieki – N. Ušakovs un A. Ameriks. Kādā ziņā tas ir labi? Šie cilvēki lieliski pārzina pašvaldību darbības principus, zina to vajadzības, viņiem ir pieredze savas pašvaldības interešu aizstāvēšanā Eiropas Komisijā. Veiksmīga darba piemērs šajā virzienā ir pilsētvides attīstības programma, ko finansē ES struktūrfondi. Nepieciešamību realizēt šo programmu izdevās pierādīt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un Eiropas Komisijas pārstāvju tikšanās laikā. Turklāt šie deputāti ir noskaņoti aizstāvēt visas Latvijas, nevis tikai savas frakcijas intereses.
A. Bartaševičs uzskata, ka daudzi balsotāji izvēlējās kandidātus, orientējoties pēc skaistām sejām bildēs, nemaz neanalizējot politiķu reālos sasniegumus. Piemēram, runājot par V. Dombrovska darbu ES komisāra vietnieka amatā, tas nebija pietiekami labs, kā rezultātā Kohēzijas fonda līdzekļi tiks galvenokārt novirzīti uz dienvidu valstīm, protams, uz Latvijas rēķina. Tāpat vēl aizvien vērojama nesamērojama nevienlīdzība zemnieku atbalsta jomā Latvijā un citās valstīs. V. Dombrovska rīcība bija ietekmes sviras, bet viņš nekoncentrēja uzmanību uz šo jautājumu.
EP vēlēšanas arī atklāja faktu, ka Latvijā politiskā cīņā vairs nav peļams izmantot tiesībsargājošās iestādes. Teiksim, tikai pēc vēlēšanu rezultātu izsludināšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji paziņoja, ka viņiem nav pretenziju nedz pret N. Ušakovu, nedz pret A. Ameriku un ka abi ir «tīri» likuma priekšā. Taču mēs visi atceramies agresīvas apsūdzības pret šiem cilvēkiem, kratīšanas utt.
Rezumējot A. Bartaševičs sveica visus ievēlētos kandidātus un vēlreiz norādīja uz zemu apmeklētības līmeni, uzsverot, ka dalība vēlēšanās ir ne tikai tiesības, bet arī katra pienākums.
Uzcels jebkurā gadījumā
Pabeigt Olimpiskā centra būvniecību plānots 2020. gada maijā/jūnijā. Šī termiņa ietvaros jāapgūst 10 milj. eiro. Tikko uzsākta visdārgākās projekta daļas realizācija – fasādes darbi. A. Bartaševičs konstatēja, ka pašlaik projekta 3. kārtā jau apgūti 7 milj. eiro, no tiem vairāk nekā puse – valsts budžeta dotācija, pārējā summa – kredītlīdzekļi.
Jāpiebilst, ka Izglītības un zinātnes ministrijas Latgales lietu apakškomisijas deputātu iniciatīva ļāva saņemt dotāciju 1,3 milj. eiro apmērā. Šie līdzekļi tiek izlietoti projekta 3. kārtas realizācijai, kā arī tribīņu nojumes un apgaismojuma izbūvei futbola laukumā, personāla telpu, tualešu ierīkošanai, turniketu uzstādīšanai un pieguļošās teritorijas labiekārtošanai.
Pagājušajā nedēļā apakškomisijas deputātu delegācija, IZM un Latgales plānošanas reģiona pārstāvji (plašāk par vizīti lasiet 3. lpp.) apmeklēja Rēzekni, apskatīja Olimpisko centru un apsprieda projekta turpmāko valsts finansējumu 3,6 milj. eiro apmērā. Līdz 15. jūnijam pašvaldībai jāiesniedz attiecīgs pieprasījums Finanšu ministrijai, kas gatavo nākamā gada budžetu.
Ja izdosies iegūt šos līdzekļus, tad, saskaņā ar priekšsēdētāja teikto, pilnībā iekļausimies objekta finansējuma shēmā. Ja nē, meklēsim citus avotus, taču tas nemainīs rezultātu – Olimpiskais centrs tiks uzcelts norādītajā termiņā.
«SEVEN HILLS 2019»
A. Bartaševičs augstu novērtēja festivāla organizāciju un pateicās pašvaldības aģentūras «Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs» direktores pienākumu izpildītājai K. Kokorevičai un viņas komandai par rūpīgo darbu. Tāpat priekšsēdētājs paziņoja, ka mūs gaida interesanta, notikumiem bagāta vasara, norādot, ka pašvaldība pastāvīgi pēta publikas intereses un noskaņas, organizējot noteiktus svētkus.
Administratīvi teritoriālā reforma
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi piedāvājumu par jaunu administratīvi teritoriālās reformas modeli, ko plānots nodot publiskai apspriešanai. Lai pārliecinātos, vai piedāvājums ir labākais risinājums Latvijas reģionu attīstībai, trūkst esošās situācijas objektīva vērtējuma, kā arī plānoto izmaiņu seku noformulētas prognozes. Lai to īstenotu, no 20. maija līdz 10. jūnijam septiņās Latvijas pilsētās tiek rīkotas tematiskas konferences. Rēzeknē pasākums notiks 31. maijā plkst. 10.30 Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (plašāk – vietnē rezekne.lv). Kā arī 19. jūnijā paredzēta tikšanās ar ministru J. Pūci.
Runājot par piedāvāto reformu, Rēzeknes pilsētas pašvaldības pārstāvji nav sajūsmā par apvienošanu ar novadiem, jo katrai pašvaldībai ir izstrādāts savs attīstības plāns. Protams, esam gatavi visiem iespējamiem scenārijiem, bet ministrijas pārstāvjiem jāpaskaidro, kā tiks kompensēta attīstība, jo mums būs jānodrošina centra, t.i., Rēzeknes pieejamība novada iedzīvotājiem, kas, savukārt, paredz ieguldījumus ceļu infrastruktūrā, ņemot vērā, ka valstī nav lieku līdzekļu šiem mērķiem.
A. Bartaševičs uzskata, ka visām reformām izglītības, veselības aprūpes u. c. jomās jābūt savstarpēji saskaņotām, ko pašlaik nevarētu teikt, un katrs ministrs sludina nostāju, ka ir atbildīgs tikai par savu jomu.
Jauns autobusu
kustības saraksts
Iedzīvotāji aktīvi apspriež topošo autobusu kustības sarakstu. Kā jau informējām, tas būs balstīts uz metropolitēna principu un risinās divus svarīgus uzdevumus, proti, atslogos centru no autobusu sablīvējuma un samazinās intervālus starp reisiem, kā arī ļaus racionālāk (finanšu ziņā) organizēt uzņēmuma darbu. Par to plašāk vēstīsim turpmākajos izdevuma numuros.
Jekaterina SMOLICKA