Strādājam? Izdzīvojam? Rēzekniešu viedokļi

Kā karantīnu pārdzīvo mūsu pilsētas iestādes, uzņēmumi, to darbinieki, dažādu profesiju pārstāvji, privātuzņēmēji?

Kristīne Kokoreviča, PA «Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs» direktores p. i.:

– Saistībā ar šo ārkārtas situāciju mēs atcēlām virkni svētku pasākumu, piemēram, Lieldienu svinības, 1. un 4. maija pasākumus, vakaru senioriem «Randiņš», arī mūsu vietējo amatierkolektīvu koncertus. Tāpat atcelti visi mūsu kolektīvu plānotie tuvākie ārzemju braucieni. Daudz izbraucienu un koncertu atcelts arī tepat, Latvijā. Jāpiebilst, lai gan šajā saspringtajā laikā amatierkolektīviem nenotiek mēģinājumi klātienē, darbs ar kolektīviem iespēju robežās notiek attālināti.

Kas attiecas uz aģentūras pakļautībā esošajām iestādēm, tās turpina darbu, tiesa, lielākoties attālinātā un varbūt nedaudz neierastā veidā. Piemēram, neskatoties uz to, ka Rēzeknes pilsētas publiskās bibliotēkas klātienes apmeklējumiem slēgtas, tās turpina sniegt uzziņas un konsultācijas attālinātajā saziņā (pa tālruni, e-pastos, sociālajos tīklos). Tāpat bibliotēkas aicina ikvienu izmantot iespējas, ko piedāvā e-vide, proti, pašlaik 7 datubāzes latviešu, krievu un angļu valodā bez maksas var izmantot ikviens interesents.

Pašlaik Latgales Kultūrvēstures muzejs slēgts apmeklētājiem, taču tā darbība rit savu ierasto gaitu: intensīvi un produktīvi norit krājuma apstrāde, sistematizācija, pētniecība, kārtošana, iepakošana, kartotēkas papildināšana un datu ievade Nacionālajā muzeju krājumu kopkatalogā, kā arī zinātniskā arhīva, interaktīvā krājuma sistematizācija, pētnieciskā izdevuma «100 fakti par Rēzekni» sagatavošana. Daudz aktīvāk norit tieši muzeja «neredzamais» darbs, kam atliek maz laika ikdienā, strādājot ar sabiedrību un nodrošinot sabiedrības pieprasījumu pēc materiāliem.

Ārkārtas stāvoklis ir ietekmējis arī Rēzeknes tūrisma attīstības centra (TAC) darbību. Pašlaik TAC darbinieki liela mērā pievēršas plānošanas un sagatavošanas darbiem aktīvās tūrisma sezonas sagaidīšanai – tūrisma produkta un Rēzeknes tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai, jo, pēc vairāku speciālistu prognozēm, pirmām kārtam vasarā atsāksies ceļojumi pa Latviju, uz reģioniem, tātad daudz lielāks pieprasījums būs pēc iekšzemes tūrisma. Pašlaik TAC uzsvars likts uz to, lai pēc ārkārtas situācijas beigām piesaistītu Rēzeknei iespējami vairāk Latvijas iedzīvotāju, piedāvājot maksimāli kvalitatīvu, interesantu un viegli patērējamu tūrisma piedāvājumu.

Nepatīkamākais visā šajā situācijā ir tas, ka nezinām, ko sagaidīt nākotnē, attiecīgi, kā plānot turpmāko kultūras pasākumu organizēšanu – Pilsētas svētkus, kinofestivālu OPEN PLACE, Starptautisko teātru festivālu «Soli pa solim» u.c. vērienīgas norises. Tomēr cenšamies raudzīties uz priekšu ar cerību, ka viss stabilizēsies un kultūras dzīve Rēzeknē atgriezīsies ar uzviju.»

Tatjana Žuravļova, privātuzņēmēja (tūrisma aģentūra «Selena L» un kafejnīca «Palladium»):

– Mūsu aģentūra nodarbojas ar ārzemju tūrismu jau 20 gadus, esam piedzīvojuši dažādus laikus, tostarp 2008. gada krīzi. Taču esošo situāciju neviens pat nevarēja iedomāties! Tiklīdz slēdza robežas, viss apstājās. Tūrisms reāli ieslīga komā, un neviens nezina, cik ilgi tas tā būs. Protams, to apzināties ir grūti un sāpīgi, bet esmu optimiste un ticu, ka drīz viss sakārtosies. Izvērtējot situāciju, mēs slēdzām biroju un nepieņemam klientus klātienē, bet es uzturu ar viņiem telefonisku un elektronisku saziņu. Pirmajās dienās pēc paziņojuma par robežu slēgšanu mēs nodarbojāmies ar tūristu atgriešanu Latvijā. Šis laiks bija reāli sarežģīts gan psiholoģiski, gan fiziski, jo bija negulētas naktis, kuras pavadījām telefoniskās pārrunās ar aviokompānijām, viesnīcām. Patlaban par spīti tam, ka birojs ir slēgts un tur nekas nenotiek, nodarbojos ar rezervācijas datumu pārcelšanu. Katrā rezervācijā jāsazvana klients un itin bieži jāuzklausa negatīva nostāja, tad jāmēģina nomierināt, paskaidrot situāciju un piedāvāt konkrētus risinājumus. Tas viss aizņem ļoti daudz laika un prasa daudz spēka, jo visi strādā attālināti, lēni.

Runājot par atbalstu no valsts puses un piešķirtām summām, nekļūdīšos, pasakot, ka 98 procenti tūrisma aģentūru neatbilst atbalsta saņemšanai noteiktajiem kritērijiem! Ministrijā visi ir ļoti tālu no realitātes un nesaprot, kā funkcionē šī nozare. Grozījumi tiek veikti katru nedēļu, iespējams, kaut kas mainīsies uz labu, laiks rādīs. Tāpēc pašlaik varam paļauties tikai uz sevi, ko arī darām.

Mūsu ģimenei ir vēl viens uzņēmējdarbības virziens – ēdināšanas jomā. Arī tur viss apstājies, – cilvēki pārsvarā baidās apmeklēt kafejnīcas. Pasūtījumus (banketus) sāka atcelt. Bija brīdis, kad nolēmām gatavot līdzņemšanai, bet realizācijas apjoms neatbilda izmaksām, tāpēc šajā situācijā ar nožēlu tika nolemts slēgt kafejnīcu uz laiku. Paldies kolektīvam par sapratni! No sirds ceru, ka tuvākajā nākotnē viss sakārtosies un mēs atgriezīsimies pie normālas dzīves, jo mums ir daudz nerealizētu ieceru!

Diana Garanča, deju studijas «Dynamic Hit» vadītāja:

– Tiklīdz uzzināju par ārkārtas situāciju Latvijā, mani uzreiz pārņēma stress un nesapratne, kā tagad strādāt. Visas plānotās sacensības tika atceltas viena pēc otras un skumjas pārņēma arvien vairāk. Pēc pāris dienām kolēģi visā Latvijā sāka rakstīt vēstules un dalīties ar ideju par deju nodarbībām online. Zinot to, ka dejotājs, izlaižot pat 4 treniņus, zaudē ietrenēto tehniku un fizisko sagatavotību, nolēmu ātri sagatavot programmu pirmajām divām nedēļām.

Pirmajās dienās katra grupa saņēma video materiālus ar jaunu horeogrāfiju, kā arī failu ar fiziskiem vingrinājumiem un video ar ikdienas stiepšanos. Prieks, ka arī daudzi vecāki kopā ar bērniem izpilda šos vingrinājumus.

Dienas uzdevumus nosūtu katru rītu. Uzdevumi dažādi: uzrakstīt savus mērķus un sapņus, iepriecināt mammu un tēti, uzrakstīt komplimentu 3 draudzenēm, ejot pa ielu smaidīt garāmgājējiem, sakārtot skapi, sapucēties utt. Šie uzdevumi ļoti patika mazākiem dejotājiem. Protams, ir arī radošie uzdevumi, piemēram, izdomāt horeogrāfiju, kurā darbojas tikai rokas, ieslēgt sev nezināmu dziesmu un improvizēt līdz dziesmas beigām.

Prieks, ka beidzot pati izdejojos deju zālē. Pārsvarā es stāvu malā un laboju dejotāju kļūdas, bet tagad dejoju 3–4 stundas dienā, jo nav viegli nofilmēt video bez kļūdām ar vienu kadru.

Paldies dejotājiem, jo tikai jūsu dēļ man ir spēks, stimuls un vēlme katru dienu pamosties ar smaidu un jaunām idejām. Jūs visi mani iedvesmojat un padarāt laimīgu!

Samanta, pasniedzēja un studente:

– Karantīnas režīmā mācību process ar studentiem aktīvi norisinās attālināti. Esmu pastāvīgi sasniedzama studentiem, uzturam sakarus WhatsApp, kur var uzdot jautājumus, ja kaut kas nav skaidrs, precizēt kaut ko, turpat nosūtu arī video ar komentāriem par kļūdu labošanu (kopīgu visai grupai). Vēl katram studentam personīgi nosūtu izlabotos darbus ar komentāriem. Uzdevumus, testus, kā arī teorētiskos un informācijas materiālus lieku platformā ekursi, kur ik pa laikam arī vadu lekcijas, tostarp video režīmā. Pēc nepieciešamības palīdzu reģistrēties minētajā platformā un paskaidroju, kā ar to strādāt. Vai studenti ir izpildījuši manis sagatavotos darbus, pārbaudu dažādos veidos, piemēram, uzdodu jautājumus par apgūto materiālu, ko katram personīgi nosūtu caur WhatsApp. Tā kā dažādu iemeslu dēļ ne visi konkrētas grupas studenti var vienlaikus pieslēgties tīklam, ar katru studentu nodarbojos individuāli norunātajā laikā, uzdevumu izpildei nosaku noteiktu termiņu, sākot ar dažām stundām līdz vairākām dienām, atkarībā no uzdevumu sarežģītības.

Esmu arī pēdējā kursa studente, man atlika studēt vēl pusgadu, patlaban rakstu maģistra darbu. Vēl šajā semestrī šim periodam bija ieplānoti vairāki praktiski eksperimenti laboratorijā, kas sakarā ar ārkārtējo situāciju tika atlikti uz vēlāku laiku. Man pagaidām nav citas – plašākas informācijas par mācību procesu.

Martins, privātas firmas darbinieks:

– Mūsu nelielā kompānija ražo elementus, kas tiek izmantoti masu pasākumos. Tā cieta agrāk par citiem, jo mēs cieši sadarbojamies ar Ķīnu. Kad koronavīrusa dēļ tur viss apstājās, mums klājās ļoti grūti, es pat teiktu, ka mūsu kompānija bija uz izdzīvošanas robežas. Tad «Covid-19» vilnis pāršalca Eiropu un Ameriku, pieprasījums pēc mūsu produkta samazinājās, jo masu pasākumi ir aizliegti; tāpēc tas, ka Ķīnā situācija jau uzlabojusies, īstenībā neglābj. Strādājam attālināti, bet visi kolēģi izjūt pastāvīgu spriedzi un stresu, jo neviens no mums nav pārliecināts par nākotni. Katru dienu sagaidām ar bailēm par to, ka zaudēsim darbu.

Irīna, strādā Itālijā:

– Jau krietnu laiku dzīvoju un strādāju Itālijā. Pēdējā laikā biju nodarbināta kā tulce dažādās izstādēs. Kad tikko sākās viss stāsts ar koronavīrusu Itālijā, mani vecāki, protams, sacēla paniku un palūdza steidzami atgriezties Latvijā drošības labad. Sākumā mani tas kaitināja, domāju, ka aprīļa sākumā jau varēšu atgriezties pie ierastās dzīves, bet viss izvērtās daudz baisāk, nekā šķita. Pašlaik priecājos, ka neesmu Itālijā un ka paspēju atgriezties mājās pirms robežu slēgšanas. Turklāt visi masu pasākumi, pie kuriem pieskaitāmas arī izstādes, ir aizliegti, tātad arī manā darbā iestājusies pauze. Paldies Dievam, ka darba ziņā ne no viena neesmu atkarīga, kaut gan apzinos, ka, kad viss beigsies un varēs atgriezties Milānā, man būs jāatrisina vairākas problēmas. Būs kaut kā jāpielāgojas jaunai situācijai, jo viss mainīsies.

Sagatavoja Jolanta LEITĀNE

Atstāj komentāru

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.