Saeima sākusi izskatīt valdības priekšlikumu atlaist Rīgas domi – likumprojekts nodots komisijām.
Trešdien, 18. decembrī, pēc valdības lūguma sasauktajā ārkārtas sēdē nolēma nodot valdības sagatavoto projektu Budžeta, finanšu un nodokļu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Par to nobalsoja 50, pret – 45 deputāti.
Likumprojekts paredz Rīgas pašvaldībā iecelt pagaidu administrāciju, kuru vadīs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics, viņa vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet pagaidu administrācijas loceklis – Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.
Savukārt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas paredzēts rīkot “pirmajā sestdienā, kas iestājas pēc diviem mēnešiem pēc šā likuma spēkā stāšanās”.
Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) Saeimas sēdē, aicinot atbalstīt projekta nodošanu komisijai, norādīja, ka lielākās Latvijas pašvaldības atlaišana ir ārkārtas notikums, likumos ir noteikta augsta latiņa pašvaldības atlaišanai, un cerams, ka šādi gadījumi būs reti, bet diemžēl par to ir jālemj.
Šī dome ne tikai rīkojusies nelikumīgi, bet arī grāvusi iedzīvotāju ticību pašvaldības spējai strādāt likumīgi un iedzīvotāju interesēs, sacīja Pavļuts.
“Saskaņas” deputāts Vjačeslavs Dombrovskis savukārt pauda, ka šis stāsts nav par to, vai Rīgas dome ir laba, vai slikta, bet par vērtībām un to, vai līdzekļi attaisno mērķus. Viņš sacīja, ka domi ievēlēja rīdzinieki vēlēšanās, un tagad šo vēlēšanu zaudētāji grib atlaist domi. Bet atkritumu krīze, pēc viņa teiktā, ir mākslīgi radīta un pastāv tikai dažu politiķu galvās.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) iepriekš skaidroja, ka Rīgas pašvaldība ilgstoši pieļāvusi būtiskus pārkāpumus, neizveidojot likumam atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas kārtību un nepieņemot atkritumu apsaimniekošanas noteikumus. Saskaņā ar 2012. gada Satversmes tiesas spriedumu pašvaldībām ir pienākums noteiktā kārtībā organizēt atkritumu apsaimniekošanu, bet Rīga to nav izdarījusi līdz pat šim brīdim, un pašvaldības nespēja tikt galā ar savām funkcijām ir pietiekams pamats domes atlaišanai.
Rātsnama vadība par valdības izšķiršanos patriekt domi runā izvairīgi, vien atkārtojot, ka atlaišanai nav iemesla, jo pašlaik nekādu problēmu atkritumu apsaimniekošanas lietās nav.
KONTEKSTS:
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai “Tīrīga”. Taču Konkurences padome liedza “Tīrīgai” pagaidām sākt darbus Rīgā. Padome lika pagaidām turpināt līgumu ar līdzšinējiem atkritumu izvedējiem, bet valdība akceptēja par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā, kuru decembrī pagarināja vēlreiz – līdz marta vidum.
Dome arī apstiprināja jaunus saistošos noteikumus, taču VARAM tos nesaskaņoja. Savukārt jaunu iepirkumu par atkritumu apsaimniekošanu dome izsludināja tikai novembra beigās.
Decembrī VARAM secināja, ka dome ilgstoši netiek galā ar saviem pienākumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, tāpēc ir pamats pašvaldības atlaišanai. Paredzēts, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks pēc diviem mēnešiem no dienas, kad stāsies spēkā likums par pašvaldības atlaišanu. Visticamāk, vēlēšanas rīkos martā, un to izmaksas lēstas ap 1,5 miljonu eiro.
