Rūpes par Rēzekni un Latgali ierobežotu resursu apstākļos

Otrdien notika aprīļa preses konference ar Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču.

Apkure

Pirmā tēma, ko iztirzāja priekšsēdētājs, ir apkure. Patlaban iedzīvotāju parāds veido 1,24 milj. eiro. Tas ir pozitīvs rādītājs, kas liecina par labu darbu ar parādniekiem un klientu atbildības līmeņa paaugstināšanos, ņemot vērā, ka ap 300 tūkst. eiro no šīs summas ir un vēl aizvien paliek tajā kopš 2008. gada. Līdz šim analogajā periodā iedzīvotāju parāda kopsumma sasniedza 2 milj. eiro.

Runājot par apkures tarifu, Latvijas lielo pilsētu vidū, kur apkure tiek nodrošināta ar dabasgāzi, mums ir otrais zemākais tarifs (52,42 eiro par megavatstundu) pēc Rīgas (44,39 eiro par megavatstundu).

Pašlaik cenas dabasgāzes tirgū kritušās par trešdaļu, tas nozīmē, ka siltumapgādes uzņēmums centīsies noslēgt līgumu par dabasgāzes piegādi, ievērojot izdevīgo tirgus konjunktūru. Prognozēt ir grūti, bet tomēr mums ir diezgan labas izredzes panākt zemāku cenu gāzei un attiecīgi arī iegūt zemāku fiksēto apkures tarifu Regulatora apstiprinātajā tarifu tīklā.

Taču ir arī citi faktori, kas var visai neviennozīmīgi ietekmēt apkures tarifus, proti, vai tajā tiks ierēķināta obligātā iepirkuma komponente (OIK). Te jāpaskaidro. Ja ir OIK, siltumapgādes uzņēmums «Rēzeknes Siltumtīkli» var tirgot koģenerācijas stacijās ražoto elektroenerģiju par paaugstinātu «Latvenergo» cenu (ap 400–500 tūkst. eiro ik mēnesi).

Atceļot OIK, tas vairs nebūs iespējams, un uzņēmumam būs jāiesniedz valstij lūgumraksts par zaudējumu segšanu, kas ar to saistīti. Rezultātā var ciest iedzīvotāji, jo apkures tarifi paaugstināsies – Rēzeknē, iespējams, pat par 20 procentiem. Par spīti tam, ka pārdot Ziemeļu mikrorajona koģenerācijas stacijās ražoto elektroenerģiju par paaugstinātu cenu var vēl piecus gadus (centrālā mikrorajona stacijās – trīs gadus), aktuāls paliek jautājums, kā sevi pasargāt, ņemot vērā visus iespējamos situācijas attīstības variantus, un uzturēt apkures tarifu vismaz iepriekšējā līmenī? Šajā nolūkā AS «Rēzeknes Siltumtīkli» jau realizē šķeldu katlumājas būvprojektu Vipingā (jauda – 1 megavats), kā arī turpina strādāt ar iepirkumu par šķeldu katlumājas (6 megavati) izbūvi Ziemeļu mikrorajonā.

Viennozīmīgi laba ziņa – aktīva siltumtrašu maiņa pilsētā vasaras periodā ļaus atslēgt karstā ūdens piegādi centrā ne ilgāk kā uz divām nedēļām.

Ceļu uzturēšana

A. Bartaševičs norādīja, ka ceļu uzturēšana ir dārgs prieks. Valsts dotācija šiem mērķiem nav liela – 700 tūkst. eiro gadā. Šīs summas pietiek tikai pamata vajadzībām, un nav pat runas par to, lai par šo naudu veiktu kādu ielu rekonstrukciju.

Priekšsēdētājs minēja dažus piemērus. Smilšu savākšana un izvešana pēc ziemas perioda maksā 25 tūkst. eiro, ielu mehanizētā tīrīšana – 53 tūkst. eiro gadā, sniega izvešana – 12 tūkst. eiro gadā, bedrīšu remonts – 120 tūkst. eiro, no kuriem 19 tūkst. eiro – remonts pēc ziemas tehnoloģijas.

Domes priekšsēdētājs uzskata, ka šogad bija īpaši nelabvēlīgi apstākļi ielu uzturēšanai pieņemamā stāvoklī, ko īpaši liek manīt nerekonstruētie pilsētas ceļi, proti, V. Seiles, Rīgas iela u.c. Jāpiebilst, ka pašvaldība apsver iespēju divu–trīs gadu perspektīvā pakļaut šīs ielas kapitālai atjaunošanai par budžeta un aizņēmuma līdzekļiem.

Spaidīgos apstākļos ceļu uzturēšanas ziņā pašvaldība tomēr pamanījās valsts dotācijā ieplānot daļu summas, kas nepieciešama 18. Novembra ielas remontam posmā no Dārzu līdz Raiņa ielai.

Turpinās arī rekonstrukcija Maskavas, Varoņu un Noliktavu, kā arī Brīvības, Ezera un Ausekļa ielā.

Saskaņota darba piemērs

12. februārī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tika izveidota apakškomisija ar Latgali saistītu jautājumu risināšanai. Par tās priekšsēdētāju tika izvēlēts bijušais Rēzeknes pilsētas domes deputāts Edmunds Teirumnieks. А. Bartaševičs pateicās apakškomisijas locekļiem un norādīja, ka par spīti tam, ka tajā pārstāvēti dažādi politiski spēki, tā rāda labu saskaņota darba piemēru dzimtās zemes labā. Piemēram, apakškomisija atbalstīja Olimpiskā centra būvniecību Rēzeknē un panāca grozījumus, saskaņā ar kuriem mums var tikt piešķirta valsts dotācija 1,33 milj. eiro apmērā, ja Saeima tos apstiprinās. Visādā gadījumā domes priekšsēdētājs uzskata, ka tieši pašlaik Latgalei ir stiprs lobijs valdībā, un tas ir viens no pozitīviem punktiem mūsu tieksmē uz to, lai mūsu reģions valstī būtu vienā līmenī ar pārējiem.

Tāpat A. Bartaševičs dalījās priecīgās ziņās – rūpniecības komplekss Viļakas ielā 1 saņēma atzinību Latvijas Būvnieku asociācijas konkursā «Gada labākā būve Latvijā» ražošanas ēku kategorijas nominācijā «Publiskā jaunbūve». Taču daudz patīkamākas emocijas raisa fakts, ka mums izdevās atrast investoru, un pusgada laikā ražotne aicinās iedzīvotājus ieņemt 105 jaunas darbavietas.

Jekaterina SMOLICKA

Atstāj komentāru

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.