Rīga atņems Rēzeknei 3 miljonus

Intervijā „Radio Rēzekne 105.1” Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs pastāstīja par 2021. gada valsts budžeta projektu. Galvenā ziņa ir tā, ka nodokļu ieņēmumu pārdales rezultātā Rēzeknes pašvaldības budžets samazināsies par 2,8 miljoniem eiro.

– 2021. gada budžets tika veidots zem COVID-19 apkarošanas karoga, tāpēc laikam ir sanācis pretrunīgs, – paziņoja Aleksandrs Bartaševičs. – Ir novērojams straujš ekonomikas kritums, ierobežojumi pamatīgi iedragāja tūrisma un restorānu biznesu. Ražošanas nozares cieta mazāk, tomēr spiedienu izjūt visi. Taču pat šādā situācijā nevajadzētu aizmirst visus principus, pēc kuriem tika veidoti līdzšinējie budžeti. Rezultātā deficīts pieaug līdz 1,2 miljardiem eiro; salīdzināsim ar iepriekš plānotajiem 107 miljoniem. Tas ir straujš pieaugums.

Uz kurieni tiks novirzīta šī nauda? Kā mēs redzam, pārsvarā mēģinājumiem pastiprināt valdības pozīciju. 180 miljoni eiro ir paredzēti veselības aprūpei. No pirmā acu uzmetiena it kā prātīgi, ja nepieminēsim, ka mediķu algas solīja palielināt vēl pirms 3 gadiem. Tas pats ir ar pedagogu algām, kurām tiek piešķirti 33 miljoni eiro šogad un pa 50 miljoniem 2022. un 2023. gadā. Tā ir seno solījumu izpilde, bet nekādā ziņā nav papildu atbalsts.

Vēlos pieminēt opozīcijas darbu budžeta sagatavošanā. Zem tās spiediena tika pieņemta vesela sociālo garantiju palielināšanas pakete pensionāriem un invalīdiem. 70 miljoni eiro ir piešķirti pensiju un valsts sociālā pabalsta palielināšanai. Ir paaugstināta bāzes minimālā vecuma pensija – no 217 līdz 260 eiro, kā arī sociālās nodrošināšanas pabalsts invalīdiem. Vēl minēšu par darba algas ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšanu no 250 līdz 300 eiro. Kaut gan tie nav labējo partiju pirms vēlēšanām apsolītie 500 eiro. Palielinās arī pensiju neapliekamo minimumu – līdz 330 eiro.

Ap 23 miljoniem eiro tiks piešķirti pašvaldībām minimālā ienākuma pabalsta un dzīvokļa pabalsta palielināšanai. Taču tas nesegs visas vajadzības. Ienākuma nodokļa samazināšanas rezultātā būs mazāks arī ieņēmums no tā. Bet ne par kādu solidāro atbildību nav runa – ja pašvaldību ienākumi tādēļ krīt, tad valstij tie pieaug! Rezultātā nodokļu ieņēmumu sadalīšanas izmaiņu dēļ Rēzeknes budžetā būs par 2,8 miljoniem eiro mazāk. Šī summa mums būs kaut kur jāatrod. Un ne tikai mums. Šādi valdības lēmumi noved pie izdzīvošanas robežas nelielas pašvaldības ar pieticīgiem ienākumiem, pirmām kārtām Latgalē. Dažviet pašvaldības samazināja 2021. gada budžetus par 20 %! Valsts risina savas problēmas, atsakoties no daudzām savām funkcijām, uzveļot tās pašvaldību plecos un samazinot ienākumu bāzi. Latvijas Pašvaldību savienība ir valdības sociālais partneris, taču, balsojot par budžeta projektu, 14 pašvaldības atturējās vai balsoja „pret”. Rēzekne balsoja pret šādu pieeju valsts finanšu sadalīšanai.