Rēzeknes mērs: saglabāsim Latgales kongresa garu

Pirms 103 gadiem, 1917. gada 9. maijā (pēc vecā stila) Rēzeknē notika Latgales kongress. Par šo notikumu, kas iezīmēja jaunu pavērsienu Latvijas vēsturē, atcerējās savā intervijā “Radio Rēzekne 105,8” Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs.

— Deputāti no visas Latgales sapulcējušies kinoteātra “Diāna” ēkā – tā līdz mūsdienām nav saglabājusies, bet pašlaik šajā vietā ir uzcelts šim vēsturiskajam notikumam veltīts piemineklis, — atgādināja A. Bartaševičs. — Katru pavasari mēs atceramies Latvijas valsts dibinātājus un noliekam ziedus pie pieminekļa.

— Kongress pieņēma svarīgu lēmumu — apvienot vienā autonomijā ar nosaukumu Latvija Kurzemes un Vidzemes guberņu, kā arī Latgali, kas sastāvēja no 3 Vitebskas guberņas apriņķiem: Ludzas, Rēzeknes un Daugavpils. Vidzemes guberņa tobrīd bijusi vācu karaspēka okupēta, un kongresa delegāti, vēršoties pie Satversmes sapulces, pauda savas bažas par to, ka Vācija vēlas pievienot sev okupēto teritoriju.

Rēzeknes mērs citēja kongresa pieņemto dokumentu, kurā sacīts, ka  latviešu tauta, tās kongress un Saeima pēdējo divu gadu laikā pauda gan savu, gan visas savās etniskajās robežās dzīvojošo latviešu apdzīvotās zemes gribu, lai Kurzemes guberņa, Vidzemes guberņa un latviešu apdzīvotās blakusesošo guberņu pierobežas joslas apvienotos vienā Krievijas Federatīvās Demokrātiskās Republikas administratīvajā vienībā.

— Tolaik Latvija ietilpa Krievijas sastāvā, un šai sakarā notika liela diskusija. Deputātu grupa ar pirmo Rēzeknes mēru Franci Kempu priekšgalā uzstājās par atdalīšanos no Vitebskas guberņas un tam sekojošu autonomiju. Taču vairākums neatbalstīja šo ideju, un 39 deputāti kopā ar Kempu protestējot demonstratīvi pameta kongresu. Uzvarēja cita līdera priestera Franča Trasuna viedoklis – jākļūst par vienotu valsti kopā ar Kurzemes un Vidzemes guberņu.

— Pēc gada notika reāla visu zemju apvienošanās, radās valdība, un Latvija de facto sāka pastāvēt kā valsts. Vēlāk tika noslēgts miera līgums ar Krieviju, kas beidzot apstiprināja, ka Latvija ir atsevišķa valsts, — pastāstīja A. Bartaševičs.

Viņš minēja arī, ka Kongresa rezolūcijā tika īpaši akcentēts Latgales daudznacionālais raksturs: “Mēs, Latgales latvieši, viskarstāk izteicamies par vislabāko attieksmi pret visām Latgali apdzīvojušām tautībām: krieviem, poļiem, ebrejiem un citām; tiekdamies pēc brīvības savai tautai, mēs atzīstam un aizstāvēsim citu tautību tiesības un brīvību visās to nacionālajās lietās: reliģijas, valodas, skolas un citos nacionālos jautājumos.”

Bez tam A. Bartaševičs papildus atgādināja, ka kongresā tika apstiprināta Pagaidu zemes padome, 3 apriņķu – Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas – galvenā institūcija. Tās sastāvā ievēlēti 36 latvieši, 12 krievi, 8 ebreji, 3 poļi un 1 delegāts no citām tautībām. Līdz ar to padome bija tikpat daudznacionāla kā pati Latgale. Vēsturiskā acīmredzamība tika apstiprināta šajā kongresā. Tā delegāti bijuši novadā pazīstami cilvēki, sabiedriski darbinieki, Sanktpēterburgas un citu Krievijas pilsētu iedzīvotāji. Bijuši gan krievu armijas virsnieki, gan mobilizēti kareivji — karš atstāja savu iespaidu. Pavisam kongresā tika pieņemtas 8 rezolūcijas, turklāt pirmā no tām bijusi latgaliešu valodā.

— Tolaik bija grūti iedomāties, kā var iegūt autonomiju, nemaz nerunājot par neatkarību, bez Krievijas Pagaidu valdības piekrišanas. Tomēr mūsu senči ar šo uzdevumu veiksmīgi tika galā, un viņu darbu rezultātus mēs baudām joprojām, — saka A. Bartaševičs intervijas nobeigumā.

Foto: Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs un Kultūras un tūrisma centra vadītāja Kristīne Kokoreviča.

Atstāj komentāru

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.