Pretrunīgais valsts 2021. gada budžets

Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča komentārs “Rēzeknes Vēstnesim”.

Pirms nedēļas valsts budžeta projekts tika iesniegts Saeimā, galvenās izmaiņas Latvijas finanšu politikā jau ir pieteiktas. Personīgi es teiktu, ka valdības sagatavotais dokuments, mazākais, pretrunīgs. Dāsnuma ziņā bezprecedenta sociālā pakete, ko ierosināja Finanšu ministrija un kas veidojās zem opozīcijas partiju spiediena, bez šaubām, ir pozitīva tendence. Taču, ja šajā jautājumā kaut kas nācis klāt, citā tieši tikpat tika atņemts.

Uzņēmumi un pašvaldības ir maznodrošinātiem Latvijas iedzīvotājiem sniegto solījumu izdevumu segšanas avoti, kā arī pirms diviem gadiem pedagogiem un mediķiem piešķirtie avansi. Neatkarīgās valsts vēsturē rekordliels deficīts budžetā 2021. gadam – 1,4 miljardi eiro (2020. gadā deficīts bija vien 107 milj. eiro) tikpat labi nodrošinās valdībai pārticīgu dzīvi. Tieši šādos laikos dzimst neticamākās afēras.

Atbildot uz jautājumu, kurš «maksās par svētkiem», pievērsīšos statistikas datiem. Ņemot vērā pagājušā gada budžetu, par pamatuzdevumu pašvaldība uzskatīja stabilas proporcijas saglabāšanu starp valsts un
pašvaldību budžetiem, kur pašvaldības daļa konsolidētajā valsts budžetā bija noteikta ne mazāka par 19,6%. Rezultātā Finanšu ministrijas spiediena ietekmē nācās piekrist un vienoties par 19%. Turklāt 2019. gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) tika iekasēts tik veiksmīgi, ka proporcijai bija jāpalielinās uz 20,9%. Uz darbavietu skaita palielināšanu vērstā pašvaldību ilgtermiņa politika sāka dot rezultātus, pateicoties kapitālieguldījumu palielināšanai pilsētu infrastruktūrā. Rēzekne šajā ziņā ir rekordiste. Tikai mūsu pilsētā investīciju apjoms pārsniedz pašvaldības uzturēšanas izmaksas, turklāt starpība ir vērā ņemama. Tajā pašālaikā citi nodokļi, kas nāk valsts budžetā, tika iekasēti ne tik labi. Valdības gaiteņos sāka just revolucionāras noskaņas – atņemt un sadalīt.

2021.gada budžetā pašvaldību daļa krasi samazinās uz 18,9%, pirmām kārtām, «pateicoties» 5% IIN pārdalīšanai valsts labā, t. i., vairāk par 90 milj. eiro. Tāda pati summa pievienota pašvaldību budžetu izdevumu daļā bez atlīdzības, tobrīd visnotaļ dāsna sociālā pakete, it kā no valdības. Jāatgādina, ka šajā paketē ietilpst šādu pozīciju palielināšana: dzīvokļa
pabalsta, minimālā ienākumu līmeņa trūcīgajiem, atalgojumiem izglītības jomā, minimālās darba algas (uz 500 eiro), pensiju, Rēzeknes pamatskolas-attīstības centra uzturēšanas izdevumu utt. Kopumā Rēzeknei valdības jaunā politika nozīmē 2,8 milj. eiro deficītu budžetā 2021. gadam, salīdzinot ar grūto 2020. gadu.

Visšausmīgākais šajā stāstā ir tas, ka tiek gatavota vietējās varas aktivitātes veicināšanas sistēma. Līdz šai dienai katrs pašvaldības vadītājs zināja: nodrošinot vidi uzņēmējdarbības attīstībai, uzlabojot pilsētas infrastruktūru, pretī kā balva par to būs jaunas, labi apmaksātas darbavietas. Tas, savukārt, veicinās ieņēmumu palielināšanos no IIN un jaunu attīstības projektu realizāciju par nopelnītiem līdzekļiem. Tas
nav Latvijas ceļš. Pelnīt vairāk nozīmē maksāt lielus nodokļus – tāda ir mūsu sistēma, kas nogalina iniciatīvu un vēlmi strādāt. Turpmāk šāda sistēma darbosies arī attiecībā uz pašvaldībām, kurām par labu darbu vienkārši rekvizēja daļu nodokļu.

Būtu nepareizi noklusēt vēl vienu novērojumu. Kad bija jāparaksta budžeta 2021. gadam vienošanās un domstarpību protokols starp valdību un Latvijas Pašvaldību savienību, izrādījās, ka, ieskaitot mani, tikai 14 no 119 pašvaldību vadītājiem atteicās parakstīt budžetu, kas ir nelikumīgs attiecībā pret pašvaldībām un tās diskriminējošu. Paveras bēdīgs skats uz autonomo varu… Atliek cerēt, ka šī ir tikai īslaicīga akcija pirms nākamā gada Pašvaldību vēlēšanām. Pretējā gadījumā – zaudēsim ļoti svarīgu valstiskuma elementu, kas nopietni vājinās mūsu valsti nākotnē.

Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs