Jubileja iezīmējās ar tranzīta krahu.
Pēc dažādiem datiem, ar 1860. gada 8. novembri (pēc jaunā stila – 20. novembri) sākas dzelzceļa transporta attīstība. Pirmais tika atklāts Sanktpēterburgas – Varšavas dzelzceļa posms Ostrova – Dinaburga. Vilcieni apstājās arī Rēzeknes (tolaik – Režicas) dzelzceļa stacijā. Fotogrāfijā pie virsraksta var redzēt, kā izskatījās Rēzeknes dzelzceļa stacijas ēka vēlāk, 1906. gadā.
„Bānītis” no Sanktpēterburgas uz Varšavu bija ceturtais Krievijas impērijas teritorijā. Tā celtniecība pilnībā pabeigta 1862. gadā. Pašreizējā Latvijas teritorija atradās lielu tirdzniecības ceļu krustojumā. Gadu vēlāk par pirmo dzelzceļa atzaru, 1861. gadā, tika atklāts mūsu tagadējā valstī otrais Rīgas – Dinaburgas dzelzceļš, kas vēlāk kļuva par Rīgas Orjolas dzelzceļa daļu. 1900. gadā sāka kursēt vilcieni maršrutā Maskava – Ventspils. Visi trīs maršruti gāja cauri Rēzeknei.
Tieši pirmajam dzelzceļam Rīgā tika uzcelts pirmais dzelzceļa tilts pāri Daugavai. Pirmo pasaules karu tilts pārdzīvoja, bet Otrā pasaules kara laikā, 1944. gadā, to atkāpjoties uzspridzināja vācu karaspēks. Vecos tilta pontonus joprojām var redzēt upē un pie krasta. Jaunais tilts uzbūvēts blakus 1949. gadā. Tieši pa to arī šodien iet vilcieni uz Rīgas transporta mezglu.
Savu jubileju dzelzceļs sagaida ar zaudējumiem. Pēc ilgajiem strīdiem valdība nolēma neuzsākt „bānīša” elektrificēšanu, līdz ar to elektrovilcieni Latvijā var kursēt tikai piepilsētas maršrutos no/uz galvaspilsētu. Pēc jauno termināļu uzcelšanas Krievijā krasi pazeminājās kravu tranzīts – pārkraušanas samazināšanās ostās pērn pārsniedza 15 % un nekas nenorāda uz to, ka šie rādītāji varētu atjaunoties.
Valdība pagaidām nav veikusi aktīvas darbības šīs svarīgās nozares atjaunošanai, jautājums paliek apspriešanas līmenī. Nav izslēgts, ka dzelzceļš tomēr attīstīsies, uzsākot grandiozo „Rail Baltica” projektu, kas savienos ar Eiropas standarta sliežu ceļu Rīgu un citas Eiropas pilsētas. Tomēr tā uzsākšana katru gadu tiek atlikta.