Par to, kā tika apstiprināts pilsētas budžets 2019. gadam
31. janvārī domes kārtējā sēdē ar balsu vairākumu (9 balsīm «par») tika apstiprināts Rēzeknes pilsētas pašvaldības 2019. gada budžets.
«Pret» nobalsoja Ināra Groce un Jāzeps Korsaks, «atturējās» Juris Guntis Vjakse. Taču pirms tam budžets tika apspriests pastāvīgo komiteju apvienotajā ārkārtas sēdē, kas notika tās pašas dienas rītā.
Pirms Finanšu pārvaldes vadītāja Velta Vekšina prezentēja jauno budžetu, I. Groce pauda viedokli, ka dokuments tiek apstiprināts sasteigti. Viņai piekrita J. Korsaks, kurš norādīja, ka nedēļa neko nemainīs, bet deputātiem būs laiks rūpīgāk iepazīties ar skaitļiem. Domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs atbildēja, ka neredz jēgu mākslīgi paildzināt budžeta apstiprināšanu un sekot negatīvajam piemēram, ko rāda valdība, kas apstiprinās budžetu tikai aprīlī un nekur īpaši nesteidzas. Priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka budžets tika izskatīts divos lasījumos, un visi dokumenti bija pieejami, lai ar tiem iepazītos.
Vārdu lūdza domes izpilddirektors Raimonds Olehno. Viņš informēja, ka gatavošanās budžeta apstiprināšanai tika sākta vēl 2018. gada novembrī. Pa šo laiku notika Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupas astoņas sēdes. Deputātu ierosinājumi, tostarp mutiskie, tika ņemti vērā.
Tā kā izskanēja viedoklis par sasteigtību, priekšsēdētājs ierosināja nobalsot par komiteju apvienotās sēdes darba kārtību, t.i., izskatīt vienīgo jautājumu par budžeta apstiprināšanu. I. Groce, J. G. Vjakse un J. Korsaks atturējās.
Pēc 2019. gada budžeta galveno skaitļu prezentācijas domes priekšsēdētājs tos komentēja. Pirmkārt, vēlreiz akcentējot, ka budžeta sagatavošana bija darbietilpīga un deputātiem bija visas iespējas ne tikai ar to iepazīties, bet arī ietekmēt tā saturu.
A. Bartaševičs norādīja, ka frāze «visu kredītu kopsumma – 50 milj. eiro» atstāj negatīvu iespaidu, taču domes kredītsaistības šogad veido vien 6,9 procentus no pamatbudžeta ieņēmumiem (pieļaujamais maksimums – 20 procenti). Pilsētas kredītportfelis īstenībā nav liels un ir pārdomāts, turklāt rezultāti ir acīm redzami.
Jautājumiem atvēlētajā laikā J. Korsaks interesējās, vai Rēzeknieša kartes ieviešanas iniciatīva nesusi rezultātu? Priekšsēdētājs paskaidroja, ka tā ļāva apstādināt iedzīvotāju skaita sarukumu, kas jau ir labs rezultāts salīdzinājumā ar citām apdzīvotām vietām.
Opozīcijas pārstāvji pauda šaubas par to, vai dome spēs iegūt vairāk nekā 5 milj. eiro no valsts budžeta Olimpiskā centra būvniecībai. A. Bartaševičs aicināja kolēģus palīdzēt, jo deputāti no viņu partijām ir pārstāvēti valdībā un pirmsvēlēšanu runās lielījās ar savu īpašo ietekmi uz tās lēmumiem.
21 tūkst. eiro piešķirts pilsētas noformējumam. J. Korsaks palūdza paskaidrot, kā tas izpaudīsies. A. Bartaševičs pastāstīja, ka ir izveidota darba grupa, kurai uzticēts šis uzdevums. Ja deputātam ir idejas, viņi var tās iesniegt izskatīšanai.
Izskanēja daži precizējoši jautājumi, un tad pienāca laiks komentāriem un viedokļiem.
J. Korsaks norādīja, ka viņš noteikti ir par rūpniecības attīstību un investīcijām, bet rodas jautājums – vai mēs protam sevi pasniegt, vai arī tikai būvējam būvēšanas pēc. Sak’, uzcēlām rūpniecības kompleksu Viļakas ielā 1, bet rezultāts pagaidām ir visnotaļ apšaubāms. Tapa Festivāla parks, bet tualetes tur nav. Ieviesām bezmaksas braukšanu sabiedriskajā transportā, bet pensionāriem (tā uzskata deputāts) vajadzētu vairāk staigāt kājām utt.
Atbildot uz J. Korsaka repliku, A. Bartaševičs teica: ja jautājam iedzīvotājiem, viņi visticamāk norādīs, ka 10 gados Rēzekne stipri mainījusies un nemaz nav pelēka, kā arī ar humoru konstatēja, ka tāds ir arī opozīcijas uzdevums – nesaskatīt pozitīvo un uzsvērt negatīvo.
Atbildot uz citām replikām, priekšsēdētājs piebilda, ka Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir gatava jaunām līdzfinansējuma programmām. Ir iespēja saņemt līdzekļus Rīgas ielas rekonstrukcijai, savukārt V. Seiles ielas gadījumā tas nebūs tik viegli. Pēdējam mērķim naudu noteikti nepiešķirs, tāpēc jāgaida izdevīgāki nosacījumi tirgū un jāveic darbi par saviem līdzekļiem. Pozitīvas prognozes sagaidāmas ne agrāk par 2020.–2021. gadu. Tas pats attiecas uz ielu ar grants segumu asfaltēšanu. Vispirms jāsakārto galvenās ielas, tad jāķeras pie mazākām.
Jekaterina SMOLICKA