Par jauno Administratīvās atbildības likumu

Pavisam drīz stāsies spēkā jauns Administratīvās atbildības likums, kas ir ne tikai vērā ņemams jauninājums valsts un pašvaldību iestādēm, bet arī visai Latvijas sabiedrībai. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā ar 2020. gada 1. janvāri, tomēr nav izslēgta iespēja, ka tā spēkā stāšanās varētu būt atlikta uz kādu laiku. Jebkurā gadījumā, likums jau ir pieņemts un tas tuvākajā laikā būs spēkā.

Katram iedzīvotājam svarīgi apzināties, ka jaunais likums paredz ne tikai jaunas cilvēku tiesības, bet arī jaunus pienākumus, un likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības. Tāpēc ir ļoti svarīgi zināt, ko nes mums šī jaunā reforma administratīvo pārkāpumu jomā. Kaut arī Tieslietu ministrija, kura izstrādāja minēto likumu, uzskata, ka jauns Administratīvās atbildības likums ir saprotamāks un vienkāršāks personām, kuras izdarījušas administratīvo pārkāpumu, tomēr uzskatu, ka sabiedrībai tā normas būtu jāpaskaidro daudz plašāk.

Jaunais likums aizstās pavisam sen pieņemto Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kurā bija norādīti praktiski visi administratīvie pārkāpumi, kā arī paredzētā atbildība par šiem pārkāpumiem, tomēr jaunajā likumā vairs nebūs noteikti nedz pārkāpumi, nedz arī sodi par tiem. Likums loģiskā secībā apraksta, kas ir administratīvais pārkāpums, kādi ir soda veidi, kā arī procesu, kā notiek lietas izskatīšana, soda piemērošana un izpilde. Jauns likums regulēs pārkāpuma definīciju un soda veidus, bet konkrēti pārkāpumi un sodi būs nozaru likumos. Piemēram, patlaban, ja cilvēks vēlas nodarboties ar makšķerēšanu, Zvejniecības likumā var atrast makšķernieka pienākumus un tiesības, bet konkrēti sodi par šajā jomā izdarītu pārkāpumu jāmeklē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un ne visi to zina. Nākotnē paredzēts, ka likumā, kas regulēs attiecīgo jomu, būs uzskaitīti arī iespējamie pārkāpumi un sodi, kā arī iestādes amatpersonas, kuras par šiem pārkāpumiem drīkstēs veikt administratīvo procesu. Cerēsim, ka šādi iedzīvotājiem būs ērtāk un saprotamāk.

Jaunais likums paredz virkni izmaiņu gan paša procesa vešanā, gan soda apmēros, soda veidos un tā piemērošanas procesā, nosaka jaunas normas, kas saistītas ar datu aizsardzību, tomēr šajā rakstā tiek uzsvērts, kas mainīsies pašvaldību saistošajos noteikumos, stājoties spēkā jaunajam Administratīvās atbildības likumam.

Kā jau norādīts, jaunajā likumā vairs nebūs paredzēti administratīvie pārkāpumi, tie būs noteikti nozares (attiecīgās jomas) regulējošajos likumos, kuru ir ļoti daudz – vairāk par 130 likumiem. Pašvaldību saistošajos noteikumos, kā līdz šim, paliks gan noteiktais administratīvais pārkāpums, gan par tā izdarīšanu paredzētais sods.

Tomēr jaunais likums paredz ļoti daudz jauninājumu, kas skars pašvaldību saistošos noteikumus, un visām Latvijas pašvaldībām ir jāveic grozījumi savos saistošajos noteikumos atbilstoši Administratīvās atbildības likuma normām. Jāatgādina, ka saskaņā ar likuma «Par pašvaldībām» 45. panta pirmo daļu spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskai un juridiskai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā, proti, jebkuram Rēzeknes iedzīvotājam jāzina, kas mainīsies domes saistošajos noteikumos.

Svarīgs jauninājums, kas būs noteikts pašvaldību saistošajos noteikumos (arī likumos), ir tas, ka jauna sistēma atsakās no atkārtotības kā atbildību pastiprinošā apstākļa. Tāpēc Rēzeknes pilsētas domes saistošajos noteikumos vairs nebūs atsevišķa norma, kas noteiks stingrāku atbildību par atkārtoti izdarītu administratīvo pārkāpumu.

Administratīvās atbildības likums vairs neparedz tādu dokumenta veidu kā administratīvā pārkāpuma protokols. Tā vietā likums paredz vairākus lēmumus, ko amatpersona pieņems procesā: būtiskākie no tiem ir lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, lēmums par soda piemērošanu, kā arī lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu. Attiecīgi arī domes saistošajos noteikumos vairs nebūs normu, kas regulē administratīvā pārkāpuma protokola noformēšanu.

Turpmāk par izdarīto administratīvo pārkāpumu varēs piemērot pamatsodus – brīdinājumu un naudas sodu, un papildsodus – tiesību atņemšanu un tiesību izmantošanas aizliegumu. Administratīvais arests kā soda veids likumā vairs nebūs paredzēts. Naudas soda apmērs nozares likumos un pašvaldību saistošajos noteikumos turpmāk tiks izteikts naudas soda vienībās. Viena naudas soda vienība ir 5 eiro. Naudas soda vienības jaunajā likumā ieviestas sistēmas sakārtošanas nolūkos. Proti, ja valstī notiks būtiskas valūtas svārstības, izmaiņas būs jāveic tikai vienā Administratīvās atbildības likuma normā, nosakot, piemēram, ka viena naudas soda vienība ir 8, nevis 5 eiro. Līdz ar to nepieciešamības gadījumā nevajadzēs grozīt vairāk nekā 100 likumus un pašvaldību saistošos noteikumus, bet varēs aizstāt tikai naudas soda vienības vērtību jaunajā likumā, un tas automātiski mainīsies visos attiecīgajos normatīvajos aktos.

Tātad turpmāk, minimālais sods gan fiziskām, gan juridiskām personām būs divas soda vienības jeb 10 eiro (arī pašvaldību saistošajos noteikumos). Šobrīd minimālais sods, ko uzliek par administratīvajiem pārkāpumiem ir 2 eiro. Savukārt maksimālais naudas sods fiziskām personām būs 400 naudas soda vienības jeb 200 eiro (pašvaldību saistošajos noteikumos – 100 naudas soda vienības jeb 500 eiro). Maksimālais sods juridiskām personām – 4000 naudas soda vienības jeb 20 000 eiro (pašvaldību saistošajos noteikumos – 300 naudas soda vienības jeb 1500 eiro). Lēmumā par soda piemērošanu būs jānorāda gan soda vienības, gan naudas soda summu. Tātad, jebkurā gadījumā cilvēks varēs saprast, cik eiro apmērā viņam ir piemērots sods, nevis skaitīt, cik soda vienības veido eiro.

Savukārt nepilngadīgām personām būs jāpiemēro puse no tā naudas soda, kas par tādos pašos apstākļos izdarītu administratīvo pārkāpumu būtu piemērojams pilngadīgai personai (izņemot lietas, kur speciālais subjekts ir nepilngadīgais).

Ievērojot minēto, pašvaldības saistošajos noteikumos arī tiks pārskatīti soda apmēri. Vēl viens svarīgs jauninājums, kas attiecas uz pašvaldībām, tas, ka ar jaunā likuma spēkā stāšanos pašvaldību administratīvajām komisijām ir iedalīta pilna administratīvā procesa vešanas kompetence dažos nozaru likumos, kas nozīmē, ka komisija būs ne tikai institūcija, kas izskata administratīvā pārkāpuma lietas, bet arī būs tiesīga vest pilno procesu, t.i., vākt pierādījumus, uzsākt lietvedību, veikt izmeklēšanu u. c. darbības.

Papildus jāpievērš uzmanība šādai lietai. Oficiālā izdevuma «Latvijas Vēstnesis» vietnē www.likumi.lv šobrīd tiek izstrādāts elektroniskais ceļvedis. Tajā būs atrodami visi nozari regulējošie normatīvie akti, kuri nosaka administratīvo atbildību. Minētos likumus sakārtos pēc tematikas. Plānots, ka šajā ceļvedī tiks ievietoti pašvaldības saistošie noteikumi, kuros ir noteikta atbildība par to pārkāpšanu. Tātad ikvienam būs iespēja elektroniski iepazīties gan ar likumiem, kas sakārtoti pēc nozares, gan ar saistošajiem noteikumiem. Domājams, ka tas būs ļoti ērti gan amatpersonām, kuras vada administratīvo procesu, gan jebkurai citai personai.

Lai ievērotu jaunā Administratīvās atbildības likuma normas, Rēzeknes pilsētas domē pašlaik strādā pie saistošo noteikumu grozījumiem, runa ir par ap 13 domes saistošajiem noteikumiem (kas stāsies spēkā ar jaunā likuma spēkā stāšanas brīdi), kur tiks pārskatīti arī administratīvā soda apmēri, noteiktas institūcijas, kas būs tiesīgas vadīt administratīvo procesu un izskatīt lietas, kā arī pārskatīti pārkāpumu veidi, it īpaši tas attiecas uz sabiedriskās kārtības noteikumiem, kur viena no obligātajām normām būs noteikts aizliegums publiskās vietās atrasties ar atvērtu alkohola iepakojumu.

Margarita VOICIŠA,
RPD Juridiskās nodaļas vadītāja,
Administratīvās komisijas priekšsēdētāja

Atstāj komentāru

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Mēs izmantojam sīkfailus, lai individualizētu Jūsu pārlūkprogrammu pārlūkošanas pieredzi un jums rādāmo saturu. Portāls izmanto tikai nepieciešamos (mājaslapas darbību nodrošinošos vai tās lietošanu atvieglinošos sīkfailus Piekrītu Lasīt vairāk