Par domes Administratīvās komisijas darbu 2019. gadā

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 205. pantu Rēzeknes pilsētas domes Administratīvā komisija ir institūcija, kas pilnvarota izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas. Komisija izveidota uz domes pilnvaru laiku un ir pakļauta tieši domei, tāpēc 30. janvāra domes sēdē tika sniegts informatīvs ziņojums par tās darbu 2019. gadā.

2019. gadā komisijā 34 sēdēs tika izskatītas 257 administratīvā pārkāpuma lietas. Vidēji mēnesī – 20 lietas par LAPK pantos noteiktajiem pārkāpumiem un Rēzeknes pilsētas domes saistošo noteikumu pārkāpumiem. Komisijas sēdes, saskaņā ar komisijas nolikuma 5.9. punktu, notiek ne retāk kā divas reizes mēnesī, nepieciešamības gadījumā arī biežāk.

2019. gadā visbiežāk izskatītas administratīvā pārkāpuma lietas par:

– emocionālu vai fizisku vardarbību pret bērnu;

– bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu;

– mājas dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumiem;

– policijas vai speciālo dienestu apzināti nepamatotu izsaukšanu;

– Rēzeknes pilsētas domes sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpšanu;

– Rēzeknes pilsētas teritorijas uzturēšanas un labiekārtošanas noteikumu pārkāpšanu;

– alkoholisko dzērienu lietošanu, ja to izdarījis nepilngadīgais;

– patvaļīgu elektroenerģijas lietošanu;

– Būvniecības likuma normu pārkāpšanu (patvaļīga būvniecība) u.c.

Par minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem piemēroti šādi administratīvi sodi: brīdinājums – 31 personai; naudas sods – 146 personai (minimālais piemērotais administratīvais sods – naudas sods 5 eiro apmērā, maksimālais 1400 eiro apmērā). Kopējā naudas soda summa – 12 330 eiro.

Lietās par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam (42 lietas): brīdinājums – 22 personām; uzvedības ierobežojumu noteikšana – 20 personām.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem visas lietas, kurās nav nomaksāti uzliktie administratīvie sodi – naudas sodi, tiek nodotas tiesu izpildītājiem piespiedu izpildes veikšanai.

Jānorāda, ka administratīvā soda uzlikšanas mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēku, vai arī primāri sodīt viņu ar naudas sodu. Tam noteikti jābūt: pamatotam (sods jāpamato ar pierādījumiem, kuriem jābūt pareizi noformētiem, lai neradītu šaubas par personas vainu); likumīgam (personu var saukt pie atbildības tikai tad, ja tā patiešām izdarījusi pārkāpumu); taisnīgam (personai jāsaprot, ka tā izdarījusi pārkāpumu un ka uzliktais sods ir taisnīgs un samērīgs ar nodarīto).

Ņemot vērā statistikas datus par 2018., 2019. gadu, diemžēl joprojām ir augsts to izskatāmo lietu skaits, kurās iesaistītas nepilngadīgas personas – mazgadīgi bērni un jaunieši. Arī šo pārkāpumu raksturs kļūst smagāks. Ņemot vērā nepilngadīgo personu izdarīto pārkāpumu raksturu un cēloņus, 2019. gadā komisijas 42 (2018. gadā – 17) slēgtās sēdēs tika izskatīti jautājumi par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajām personām.

Vairākās slēgtās sēdēs tika izskatītas administratīvā pārkāpuma lietas, kur nepilngadīgās personas tika sodītas par alkoholisko dzērienu lietošanu un skolas iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšanu, kā arī pret bērniem izdarītie administratīvie pārkāpumi.

Piemēram:

Pārkāpuma būtība	2017. gads	2018. gads	2019. gads
Alkohola lietošana, ja to izdarījis nepilngadīgais	49 lietas	65 lietas	36 lietas
Fiziska, emocionāla vardarbība pret bērnu	29 lietas	25 lietas	28 lietas
Bērna aprūpes pienākumu nepildīšana, bērna novešana līdz dzēruma stāvoklim, bērna atstāšana bez uzraudzības	5 lietas	14 lietas	46 lietas

2019. gadā Administratīvā komisija kopā ar VP Latgales reģiona pārvaldes nepilngadīgo lietu inspektoriem atkārtoti dalījās pieredzē un lēma par prioritāru audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajām personām, jo tā administratīvo pārkāpumu lietās nepilngadīgajiem tika paredzēta ar likumprojektu «Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā». Šāda kārtība tika ieviesta, jo tika konstatēts, ka nepilngadīgajiem, kas izdarījuši administratīvos pārkāpumus, pārsvarā tiek piemēroti administratīvie sodi, nevis audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi, savukārt administratīvā soda piemērošana nav efektīvs līdzeklis cīņa ar nepilngadīgo pārkāpumiem. Administratīvā soda piemērošana bērnam ir sodošās sistēmas sastāvdaļa, kas nav vērsta uz pārkāpuma izdarīšanas cēloņu apzināšanu, bērna interešu un tiesību uz attīstību ievērošanu, kā arī prevencijas veicināšanu.

Ar 2020. gada 1. jūliju spēkā stāsies jauns Administratīvās atbildības likums, kas ir ne tikai liels jauninājums valsts un pašvaldību iestādēm, bet arī visai Latvijas sabiedrībai. Jauns likums aizstās pavisam sen pieņemto Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kur bija norādīti praktiski visi administratīvie pārkāpumi, kā arī paredzētā atbildība par šiem pārkāpumiem, tomēr jaunajā likumā vairs nebūs noteikti ne pārkāpumi, ne arī sodi par tiem. Likumā loģiskā secībā aprakstīts, kas ir administratīvais pārkāpums, kādi ir soda veidi, kā arī process, kā notiek lietas izskatīšana, soda piemērošana un izpilde. Jauns likums regulēs pārkāpuma definīciju un soda veidus, bet konkrēti pārkāpumi un sodi būs nozaru likumos (vairāk nekā 130 likumi).

Jaunais likums paredz virkni izmaiņu paša procesa norisē, soda apmēros, soda veidos un tā piemērošanas procesā, nosaka jaunas normas, kas saistītas ar datu aizsardzību. Pašvaldību saistošajos noteikumos, tāpat kā līdz šim, paliks gan noteiktais administratīvais pārkāpums, gan par tā izdarīšanu paredzētais sods.

Vēl viens svarīgs jauninājums, kas attiecas uz pašvaldībām, ir tas, ka ar jaunā likuma spēkā stāšanos pašvaldību administratīvajām komisijām ir iedalīta pilna administratīvā procesa vešanas kompetence dažos nozaru likumos, kas nozīmē, ka komisija būs ne tikai institūcija, kas izskata administratīvā pārkāpuma lietas, bet arī būs tiesīga vest pilnu procesu, t.i., vākt pierādījumus, uzsākt lietvedību, veikt izmeklēšanu u.c. darbības.

Papildus VARAM un TM ir iesniegušas Saeimā likumprojektu «Grozījumi likumā «Par pašvaldībām»», nosakot administratīvo komisiju juridisko statusu tieši šajā likumā, kas paredz, ka turpmāk pašvaldību administratīvās komisijas tiks ievēlētas uz nenoteiktu termiņu, nevis uz domes pilnvaru laiku.

2019. gadā tika pārsūdzēts viens Rēzeknes pilsētas domes Administratīvā komisijas lēmums. Lietvedība šajā lietā tika izbeigta.

2020. gadā komisija turpinās sniegt publiskas atskaites ar mērķi ne tikai atspoguļot komisijas darbu, bet arī sniegt iedzīvotājiem informāciju par pašvaldības saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu ievērošanu, to neievērošanas sekām un atbildības līmeni. Šo var vērtēt kā preventīvo darbu.

Pateicos visiem komisijas locekļiem – Vilmai Kaļiņinai, Annai Zelenkovai, Vladimiram Bogdanovam, Romanam Suhobokovam, Natālijai Siņicinai, Anitai Batarei un Olgai Kovaļovai – par darbu 2019. gadā.

Margarita VOICIŠA,
Administratīvās komisijas priekšsēdētāja