Nodokļus palielinās un pašvaldības neapžēlos

Valdība vēlas atņemt pašvaldībām gandrīz 100 miljonus eiro gadā. Naudas trūkums skars sociālo jomu un izglītību. Par valsts plāniem saistībā ar nodokļu politiku intervijā „Radio Rēzekne 105.1” pastāstīja Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs:

– Vairāk kā pirms gada, kad valdība tikko sākusi darbu, visiem dzirdot, tika izsludināts: mēs radikāli negrozīsim nodokļu politiku. Mēs neesam tādi kā iepriekšējās valdības… Un tomēr valdībai neizdevās atturēties no nodokļu celšanas.

Nesen Finanšu ministrija izplatīja ierosinājumu par nodokļu jaunievedumiem 2021. gadā. Dokuments sākas ļoti interesanti – ar apgalvojumu, cik svarīga nodokļu politikā virzienu skaidrība un stabilitāte. Bet tālākais satur atspēko šo domu.

Piedāvāto reformu rezultātā plānots ievērojami samazināt pašvaldību nodokļu ieņēmumus. Pašlaik iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek sadalīts šādi: 80 % pašvaldībām, 20 % valstij. Valdība ierosina to mainīt attiecīgi uz 75 un 25 %. Rezultātā pašvaldības zaudēs ap 90 miljoniem eiro gadā! Ja ņem vērā pārējās nodokļu izmaiņas, tad arī veselus 108 miljonus eiro! Paziņojumā nekas nav teikts par to, vai atņemtā summa tiks segta – rodas pilnīgs iespaids, ka mēs šo naudu zaudēsim. Tas ir signāls: jāsāk domāt, kā samazināt izmaksas. Vispirms tas skars sociālo jomu un izglītību, jo vairs nav no kurienes ņemt. Visus savus projektus pašvaldības īsteno, izmantojot aizdevumus vai struktūrfondus.

Bez tam, piedāvājot atņemt pašvaldībām naudu, valdība piedāvā mums uzlabot iedzīvotāju sociālo aizsargātību!

Ko vēl ierosina valdība? Samazināt sociālo nodokli. Tas ir sadalīts daļās, ko maksā darba devējs un darba ņēmējs. Nodoklis varētu samazināties par procentu – tas nozīmē, ka valsts budžets nesaņems ap 75 miljoniem eiro.

Visus ar darba algu saistītos nodokļus plānots samazināt. Savukārt neapliekamais minimums palielināsies. Un tas arī varētu negatīvi ietekmēt pašvaldību budžetu – mēs zaudēsim vēl 40 miljonus eiro gadā.

Plāno pakāpeniski atteikties no speciālā nodokļu režīma, ko piemēro honorāriem. Autori, kas saņēma autoratlīdzības, tagad maksās nodokļus standarta režīmā – 25 % ienākumu nodokli. Vai vairāk, ja ieņēmumi ir lielāki par 20 000 eiro gadā.

Palielinās arī mikrouzņēmumu nodokļus, kā rezultātā tie praktiski izzudīs – no tiem paliks tikai 21 %. Tiem vienkārši būs neizdevīgi strādāt. Nodokļa likme palielinās no 15 % līdz 25 % un vēl nāk klāt 15 % par to daļu, kas pārsniedz 20 000 eiro gada ienākumu. Vēl būs nepieciešams maksāt minimālo sociālā nodokļa likmi, tas ir, 170 eiro. Tika reģistrēts ap 80 000 šādu uzņēmumu. Ja pieņem, ka katrā no tiem strādā vismaz viens cilvēks, tad pēc nodokļu celšanas šie tūkstoši cilvēku var zaudēt darbu. No tā izrietēs papildu slogs sociālajam budžetam, tai skaitā arī pašvaldību budžetam. Mums būs jādomā, kā uzturēt šos cilvēkus.

Tiks palielināta maksa par patentiem, akcīze, transportlīdzekļu reģistrācijas un ekspluatācijas nodokļi, uzņēmumu vieglo automašīnu nodoklis u. c. Visas izmaiņas grūti pat uzskaitīt. Rezultātā valsts plāno 3 gadu laikā panākt iekasēto nodokļu apjoma palielināšanos pa 12 miljoniem eiro ik gadu.

Droši vien kļūs dārgākas preces smēķētājiem. Katra cigarešu paciņa var kļūt par 14-15 centiem dārgāka. E-cigarešu šķidrumiem nodoklis tiek palielināts 20 reizes.

Nodokļu izmaiņas šādi samazinās pašvaldību budžetu: 2021. gadā mēs nesaņemsim 104 miljonus eiro, 2022. gadā 103 miljonus un 2023. gadā – 108 miljonus eiro.

Es saprotu, ka galvenais nodokļu celšanas iemesls ir mēģinājums atrisināt skolotāju un ārstu algu jautājumu. Pašvaldībām atņemto vajadzētu novirzīt šim mērķim. Bet tas būs labākajā gadījumā. Ka pašvaldības būs cietušas, tas ir pilnīgi skaidrs. Valdība neapgrūtina sevi ar valsts attīstības ilgtermiņa programmu, tā vietā risinot tikai šā brīža problēmas.

Droši vien pašvaldībām priekšā ir grūti laiki, daudzi projekti tiks iesaldēti. Žēl, ka būs jāaptur ar uzņēmēju atbalstu saistītie projekti. Jo lielā mērā tieši pašvaldības ir vienīgās, kas rūpējas par savu teritoriju pievilcīgumu investīcijām. Šai ziņā mēs pamatīgi atpaliekam no kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas.

Nu ko, novēlu valdībai pieņemt adekvātu lēmumu. Līdz gada beigām laiks vēl ir, un gribētos, lai lēmums tiktu pieņemts kopumā un apspriešanas rezultātā, – nobeigumā pateica Aleksandrs Bartaševičs.

Atstāj komentāru

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.