Pat koronavīruss nelīdzēja. Bargs sods – tā ir jauna Administratīvo sodu likuma norma. Kā ziņo plašsaziņas līdzekļi, grozījumu paketi Saeima pieņēmusi gala lasījumā šonedēļ. Sākot ar 1. jūliju, saskaņā ar jauno redakciju, varas iestādes varēs sodīt firmas īpašnieku (t. i., juridisko personu) ar naudas sodu no 140 līdz 1400 eiro:
par to, ka ir noslēdzis darba līgumu ar darbinieku, kas neprot valsts valodu;
par to, ka darba vietā darbinieki nerunā valsts valodā (īpašnieks nav radījis piemērotus apstākļus);
par to, ka kompānijā nevēlas veidot un izmantot nosaukumus valsts valodā.
Pretēji tam, jaunajā likumā tiek ieviesti atvieglojumi fiziskajām personām – par dažiem pārkāpumiem personas tiks vienīgi brīdinātas. Toties, kā jau esam minējuši, tādēļ var nopietni ciest darba devējs. Līdz šim naudas sodu parasti uzlika darba ņēmējam (pārdevējam, viesmīlim u. c.).
Tomēr ierindas ļaudīm arī jābūt nomodā – no 1. jūlija būs spēkā naudas sods līdz 700 eiro ar neskaidru formulējumu “par nopietnas necieņas izrādīšanu pret valsts valodu”.
Pats interesantākais jaunajā likumā ir informācijas sniegšanas noteikumu grozījumi. Ap šo normu jau apspriešanas laikā radies skandāls. Runa ir par reklāmu un informācijas bukletiem. Vai drīkst izplatīt tos ne tikai valsts, bet arī citā (lasi – krievu) valodā? Ja nedrīkst, vai tas nebūs trieciens veikaliem un pārējiem uzņēmumiem? Rezultātā Saeima nolēma, ka drīkst, bet tikai privātpersonas. Valsts iestādes (vai tie, kam šīs funkcijas deleģēja amatpersonas) varēs izsniegt prospektus, katalogus, biļetenus u. c. svešvalodā tikai pēc pieprasījuma. Ja šāda pieprasījuma nav – varēs sūdzēties, jo tas ir acīmredzams pārkāpējs.
Līdz ar to uz partiju skrejlapām un bukletiem (par ko īsti arī strīdējušies Saeimas deputāti) jaunie noteikumi neattiecas. Bet ministriju informācija par koronavīrusa izplatīšanos attiecas gan. Kaut arī par vīrusu krievu valodā stāstīts tikai internetā. Šķiet, ka pagaidām to par pārkāpumu neuzskata.