Miera ielas kapos apglabāja Rēzeknes „Stalag” ieslodzīto mirstīgās atliekas
Kā jau esam rakstījuši, vairāku desmitu cilvēku mirstīgās atliekas tika atrastas Ziemeļu parka rekonstrukcijas laikā. Eksperti – pilsētā uzaicinātie meklētāju vienības „Leģenda” pārstāvji – spriežot pēc blakus atrastajiem priekšmetiem, izteica pieņēmumu, ka tas varētu būt 2. Pasaules kara laika padomju karagūstekņu nometnes masu kaps. Saskaņā ar vēsturiskajām liecībām, šajā vietā kara laikos vairākus gadus atradusies karagūstekņu nometne „Stalag”. Tajā uzturējās arī civilpersonas. Lielākā daļa gāja bojā slimību un briesmīgo uzturēšanās apstākļu dēļ.
Pavisam Rēzeknes „Stalag” nometnē, saskaņā ar datiem no dažādiem avotiem, gāja bojā vairāk nekā 20 000 cilvēku. 70. gados daļa no viņu mirstīgajām atliekām tika apglabāta tepat tuvumā – Brāļu kapos Miera ielā.
Lēmums par apglabāšanu tika pieņemts Rēzeknes pilsētas domes sēdē. Pašvaldības priekšsēdētājs, Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ceremonijas laikā teica svinīgu uzrunu un nolika kapos vainagu. Apliecināt pēdējo godu bojāgājušajiem ieradās arī KF ģenerālkonsuls Daugavpilī Jevgeņijs Koļesņikovs, Baltkrievijas konsulāta pārstāvji, Rēzeknes krievu kopienas biedri, Rēzeknes Kara veterānu un vinu pēcteču biedrības „PRO LAKCA” pārstāvji un daudzi citi.
Sakarā ar masu kapa atklāšanu Ziemeļparka izbūves laikā tika mainīts tā rekonstrukcijas projekts. Tagad tur ne tikai atjaunos memoriālu, bet arī atzīmēs iespējamo masu kapa vietu ar zemes valni un piemiņas plāksni. Iespējams, šai parka daļai tiks piešķirts starptautiskais 2. Pasaules kara upuru apbedīšanas vietas statuss.
Jau esam ziņojuši, ka KF Ģenerālkonsulāts Daugavpilī vasarā paziņoja par jauno informāciju, kas attiecas uz iespējamajiem Rēzeknes „Stalag” upuriem: „Tie ir karavīru vārdi, par kuriem ir dokumentos apstiprināts, ka viņi ir dienējuši Sarkanajā armijā un gājuši bojā Rēzeknes karagūstekņu nometnē,” ir teikts vēstniecības ziņojumā. „Dati sakrīt vienlaikus pēc vairākiem parametriem gan padomju arhīvu dokumentos, gan trofejas vācu karagūstekņu uzskaites kartēs.”
Atkārtojam šo sarakstu:
1. GAĻATINS Aleksejs Gavrilas d., gājis bojā Rēzeknes karagūstekņu nometnē 27.11.1941.
2. JEĻENICKIS Zeļiks Īzāka d., gājis bojā Rēzeknes karagūstekņu nometnē 25.11.1941.
3. ZNAIŠEVS Aleksandrs Mefodija d., gājis bojā Rēzeknes karagūstekņu nometnē 20.01.1942.
4. KAZAŅINS Aleksandrs Mitrofana d., gājis bojā Rēzeknes karagūstekņu nometnē 30.01.1942.
5. KOLOMENSKIS Nikolajs Vasilija d., gājis bojā Rēzeknes karagūstekņu nometnē 06.10.1941.
6. KOROĻKOVS Vasilijs Matveja d., gājis bojā Rēzeknes karagūstekņu nometnē 28.05.1942.
7. KRJUKOVS Vasilijs Pāvela d., gājis bojā Rēzeknes karagūstekņu nometnē 1942. gada aprīlī.
8. KUKOVENKO Fjodors Zahara d., gājis bojā Rēzeknes karagūstekņu nometnē 1942. gada janvārī.
9. ĻEVITANS Vladimirs Izraēla d., gājis bojā Rēzeknes karagūstekņu nometnē 24.11.1941.
10. ĻVOVS Sergejs Dmitrija d., gājis bojā Rēzeknes karagūstekņu nometnē 04.02.1942.
11. PETROVS Vasilijs Pjotra d., gājis bojā Rēzeknes karagūstekņu nometnē 11.11. vai 12.1942.
12. REPŅIKOVS Mihails Mihaila d., gājis bojā Rēzeknes karagūstekņu nometnē 22.12.1941.
13. SBOLDIREVS Nikolajs Vasilija d., miris gūstā 1942. gada maijā.
14. SERŽANTOVS Nikolajs Andreja d., gājis bojā Rēzeknes karagūstekņu nometnē 22.01.1942.
15. SOVA Grigorijs Mihaila d., gājis bojā Rēzeknes karagūstekņu nometnē 20.01.1942.
16. SORINS Boriss Alekseja d., gājis bojā Rēzeknes karagūstekņu nometnē 02.10.1942.
17. STARIKOVS Jegors Sergeja d., gājis bojā Rēzeknes karagūstekņu nometnē 19.10.1942.
18. STARODUBCEVS Vladimirs Andreja d., gājis bojā Rēzeknes karagūstekņu nometnē 04.10.1942.
19. STRELŽBICKIS Pjotrs Jakova d., gājis bojā Rēzeknes karagūstekņu nometnē 30.01.1942.
20. SUDAKOVS Mirons Ļeva d., gājis bojā Rēzeknes karagūstekņu nometnē 24.11.1942.
21. SURKOVS Aleksejs Dmitrija d., gājis bojā Rēzeknes karagūstekņu nometnē 04.10.1941.
22. ŠAHOVS Fjodors Semjona d., gājis bojā Rēzeknes karagūstekņu nometnē 16.10.1942.
23. ŠEVČENKO Vjačeslavs Konstantīna d., Rēzeknes „Stalag 340” karagūsteknis, kur gājis bojā 25.01.1943.
Ģenerālkonsulātā paziņoja arī, ka „Meklēšanas gaitā tika atrastas arī vācu nometņu administrāciju sastādītas ziņas par Sarkanās armijas militārpersonām bojāeju gūstā, kas pagaidām nav apstiprinātas ar padomju arhīvu dokumentu datiem.”
Vēl viens saraksts ar vārdiem:
1. AGŅEREVS Arkādijs, gājis bojā 23.11.1941.;
2. ALTAŅECS Aleksejs, gājis bojā 16.01.1943.;
3. AMIDUĻĻINS Nallduva (vārds jāprecizē), gājis bojā 21.10.1941.;
4. AFANASJEVS Jefims, gājis bojā 08.07.1942.;
5. BARANOVS Jakovs, gājis bojā 1942. gada jūlijā;
6. BLAGODATOVS Ivans, gājis bojā 12.01.1943.;
7. VISOCKIS Ivans, gājis bojā 22.11.1942.;
8. GOREVSKIHS Mihails, gājis bojā 25.10.1942.;
9. KĻEMENOVS vai KĻEIMENOVS Matvejs, gājis bojā 22.01.1942.;
10. KOŅAHINS Vasilijs, gājis bojā 28.05.1942.;
11. MAŠINS Pjotrs, gājis bojā 26.10.1942.;
12. METJOLKINS Konstantīns, gājis bojā 04.01.1943.;
13. MIHAĻOVS Suleimans, gājis bojā 02.02.1943.;
14. NIKOLAJEVS Vasilijs, gājis bojā 21.01.1942.;
15. ŅIKONOVS Mihails, gājis bojā 22.11.1942.;
16. NOSOVS Mihails, gājis bojā 16.01.1942.;
17. PROKOPČIKS Aleksandrs, gājis bojā 1943. gada februārī;
18. TARASEVIČS Ivans, gājis bojā 17.10.1942.;
19. TARASOVS Leonīds, gājis bojā 13.11.1942.;
20. ČERNIŠOVS Mihails, gājis bojā 27.10.1942.