Latgaliešu valodas mācīšana – valsts nozīmes jautājums

Intervijā “Radio Rēzekne 105.1” Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs pastāstīja par tikšanos ar izglītības ministri Ilgu Šuplinsku. Galvenie jautājumi – latgaliešu valodas mācīšana, krievu valodas un literatūras stundu saglabāšana mazākumtautību skolās un izglītības reforma.

Kā paziņoja mērs, ar izglītības ministri viņi tikās kārtējā Latgales plānošanas reģiona organizācijas dalībnieku sēdē. Tajā ieradies vēl viens Krišjāņa Kariņa valdības loceklis – satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Abi ministri uzstājās paši un atbildēja uz klātesošo jautājumiem.

Ministre pauda svarīgas atziņas par latgaliešu valodu. Starp citu, Šuplinska savā runā minēja Latgales kongresa simtgadei veltītās konferences (notika 2017. gadā Rēzeknē) rezolūciju. 

“Vēl pirms visādiem centralizētiem lēmumiem Rēzekne kļuva par pirmo pašvaldību, kur atrada līdzekļus – 40 tūkstošus eiro gadā – un nodibināja skolās latgaliešu valodas un kultūras fakultatīvus,” paskaidro Aleksandrs Bartaševičs. “Šā mācību priekšmeta nosaukums – novada zinības. Beidzot šai tēmai ķērušies klāt arī ministrijā. Viņi piedāvā sadalīt šo kursu divos priekšmetos – atsevišķi valodā un kultūrā, kas ir loģiski. Tālākai šā priekšmeta mācīšanai mēs saņemsim valsts līdzfinansējumu. Bet pats galvenais ir tas, ka pateicoties mūsu centieniem latgaliešu valodas mācīšana ir atzīta par valsts nozīmes jautājumu.”

Kā tika noskaidrots, ministrija samazinājusi savas prasības par vidusskolu skolēnu skaitu, bet neraugoties uz to normai – vismaz 90 skolēni 9.-12. klasē – atbilst tikai 3 skolas pilsētā: 1. ģimnāzija, 2. vidusskola un Poļu ģimnāzija. Starp citu, no 59 skolām Latgalē tikai trešdaļa atbilst jaunajām prasībām.

“Vēlētos piebilst, ka 5., 6. un 3. vidusskola varēs saglabāt 10.-12. klases vēl dažus gadus, kamēr pašreizējie šo klašu skolēni pabeigs mācības,” komentē mērs. Savukārt trīs pilsētas vidusskolas varēs piedāvāt maksimāli daudz izglītības programmu – tehniskajā, lingvistiskajā, bioloģiskajā un citos virzienos. Skolēniem būs nopietna izvēle, kur un ko mācīties.

“Esmu nodevis izglītības ministrei vecāku pasūtījumu,” saka mērs Bartaševičs. “Reformas gaitā mazākumtautību pamatskolās nedrīkst kļūt mazāk krievu valodas un literatūras stundu. Tas ir pavisam nepamatoti un kaitīgi, jo samazina iespējas apgūt valodu. Atbilde bija tāda: ministrijā ir gatavi nākt pretī un nesamazināt stundu skaitu, kaut gan ir jāiekļaujas normatīvos, lai nepieaugtu noslodze. Uzskatu, ka tas ir tehnisks jautājums, galvenais ir politiski saprast, ka reforma nedrīkst vest pie asimilācijas un sakņu zaudēšanas.”

(Foto no portāla lpr.gov.lv)

Atstāj komentāru

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.