Ko var noķert Rāznas ezerā?

Ko var noķert Rāznas ezerā?

Saeimā ir ierosināts izskatīt jautājumu par iespējamu zivju resursu noplicināšanu Rāznas nacionālajā parkā.  

Rāznas ezeru pamatoti uzskata par “ezerzemes” jeb Latgales pērli. Platības ziņā tas ir otrais lielākais ezers Latvijā, bet ūdens tilpuma ziņā – vislielākais. Rāzna atrodas Rāznas nacionālā parka teritorijā – šis ir jaunākais nacionālais parks valstī, tas dibināts 2007. gadā. Nacionālā parka administrācija atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā. Vai Rēzeknes novada dome tiek galā ar jebkura nacionālā parka galvenā uzdevuma izpildi – saglabāt teritorijas unikālo dabu? Viennozīmīgas atbildes šim jautājumam diemžēl nav.

Pagājušajā nedēļā uzreiz divās ministrijās – VARAM un Zemkopības ministrijā – tika nosūtīti parlamenta deputātu pieprasījumi par Rāznas ezera zivju resursu noplicināšanu. Jautājumus ministriem nosūtīja 5 deputāti no Latgales. Atsevišķas “latgaliešu” frakcijas Saeimā nav, bet, kad runa ir par dzimto novadu, politiķi apvienojas pēc teritoriālā principa. 

Deputāts Ivans Ribakovs (“Saskaņa”): “Makšķernieki un sabiedriskie darbinieki jau sen ceļ trauksmi. Situācija ar kritiski mazo zivju daudzumu Rāznas ezerā izraisa vietējiem iedzīvotājiem nevis bažas, bet izmisumu un neticību taisnīgumam. Daudzi uzskata, ka Latgales skaistākajā pērlē, kas ietilpst Eiropas nozīmes nacionālā parka teritorijā, vērtīgas zivju sugas tiek barbariski nozvejotas rūpnieciskā mērogā, turklāt nevis stihiski, bet tiešā kādu personu kontrolē.”

13.Saeimas deputāts, bijušais Rēzeknes pilsētas domes vice-mērs Ivans Ribakovs

Savās vēstulēs zemkopības ministram Kasparam Gerhardam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem deputāts Ribakovs ar kolēģiem uzdeva konkrētus jautājumus, uz kuriem ne tikai jāsniedz atbildes, bet ir nepieciešams rīkoties nekavējoties.

Savās atbildēs abu ministriju pārstāvji norāda, ka ezera zivju resursi, to lietošanas tiesības, uzraudzība un ar to saistītie reglamentācijas pasākumi ir Rēzeknes novada domes kompetencē. Pašlaik šīs pašvaldības priekšgalā ir “Jaunās Vienotības” pārstāvis Monvīds Švarcs.

Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs

Deputāts Ivans Ribakovs: “Ministri atsaucas uz diviem zinātniskajiem pētījumiem ar pretējiem secinājumiem. Vides risinājumu institūts (VRI) iesaka ierobežot zvejošanu – aizliegt ķert zivis ar tīkliem sestdienās, svētdienās un svētku dienās, kā arī strikti ierobežot vai pavisam aizliegt rūpniecisko zveju. Savukārt Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts (BIOR) neuzskata, ka Rāznas ezera zivju rezerves būtiski samazinājušās. Kā redzams, informācija ir pretrunīga, turpināšu noskaidrot to lietu tālāk.”

Šis vairs nav pirmais gadījums, kad novada domes darbība (vai bezdarbība?) attiecībā pret dabas resursiem, maigi izsakoties, izraisa jautājumus. Nesen LTV1 un Latvijas radio pastāstīja savās reportāžās par tūristu bāzes pārvaldīšanu citas Latgales “pērles” – Lubānas ezera malā. Kā tika noskaidrots, par miljonu eiro izremontēto ūdenstūrisma attīstības centru “Bāka” novada dome iznomājusi uz 12 gadiem privātfirmai par smieklīgu summu – 308 eiro mēnesī. Kompleksa teritorijā esošie zivju dīķi pat netika ņemti vērā, novērtējot tā cenu. Bet tas nebūt nav viss. Konstatēts, ka pirms tam dome iznomājusi tai pašai firmai Rikavas muižu, kur kādreiz bijusi sākumskola, tikai par 200 eiro mēnesī. 

Atstāj komentāru

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.