„Kariņa sindroms”

“Draugi, nav labi!” – šī premjera frāze ir kļuvusi par anekdoti. Savādi, ka ir ne mazums tādu, kurus šāda nostādne iedvesmo. Nu viss viņiem esot slikti, Rēzeknes upe pārplūdusi, domē, lūk, defolts, bet vakcīnā – čips.

Pilsētas 2021. gada budžets tapa sarežģītā ekonomiskajā situācijā. Latvijas valdība ievērojami samazinājusi budžeta ienākumu daļu, samazinot ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzliekot par pienākumu palielināt atvilkumus sociālajiem pabalstiem. Veidojot budžetu, vajadzēja saspiesties un taupīt, bet, lai pilnībā segtu visas izmaksas, tika pieņemts nepopulārs lēmums – paņemt īstermiņa kredītu uz trīs gadiem 2,9 miljonu EUR apmērā aktuālo izdevumu segšanai.

Palīdzība atnāca no turienes, no kurienes to negaidīja, tas ir, no valsts. Tomēr nav slikti, ka valsts pārvaldes disbalanss reizēm ļauj ar vienu roku atņemt un ar otru – dot. Finanšu ministrija izvirzīja pilsētai savu piedāvājumu: jaunu kredītu neņemt, bet jau esošās saistības 53,9 miljonu EUR apmērā pārskatīt, apvienot un pagarināt līdz 2044. gadam. Priekšrocības ir šādas: ievērojama maksājumu samazināšana šogad – no 3,5 miljoniem līdz 600 000 EUR. Kas savukārt ļauj samazināt gan kredīta summu – no 2,9 miljoniem līdz 887 000 EUR –, gan termiņu – no 3 līdz 1 gadam.

Piedevām pilsēta gūst iespēju nākamajos gados piedalīties Eiropas projektu apguvē, jo finanšu rādītāji tai ir sabalansēti un atbilst Eiropas normām.