Kā cīnīties ar nemierīgiem kaimiņiem?
Daudziem ir gadījies, ka kaimiņi kāpņutelpā neievēro ugunsdrošības, sanitārās un higiēnas, kā arī ekoloģiskās normas, naktīs trokšņo tā, ka nekur nav glābiņa, veic remontdarbus vēlā vakarā vai agrā rītā… Šis nebūt nav pilns darbību saraksts, kuras var kaitēt mūsu dzīves kvalitātei un sabojāt attiecības ar kaimiņiem. Galvenais, jebkurā konfliktsituācijā ir svarīgi zināt, kā pareizi rīkoties.
Savus ieteikumus iedzīvotājiem sniedz jomas speciālisti: domes Administratīvās inspekcijas vadītājs Pāvels Savickis, pašvaldības uzņēmuma «Rēzeknes Namsaimnieks» (RN) juriste Juna Kjakšta un Valsts policijas Rēzeknes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vadītāja vietnieks Aldis Saukāns.
Pāvels Savickis pastāstīja, ka nepiedienīgas kaimiņu uzvedības problēmu var atrisināt, vēršoties ar iesniegumu policijā. Ja kaimiņi trokšņo (un tas periodiski atkārtojas), rīko skandālus, jāizsauc iecirkņa inspektors un jāuzraksta iesniegums par kaimiņu saukšanu pie administratīvās atbildības. Turklāt policija jāizsauc ik reizi, kad tiek pārkāpti sabiedriskās kārtības noteikumi vai citas jūsu tiesības uz mierīgu dzīvi dzīvoklī. Uzkrājoties vairākiem izsaukumiem, Administratīvā inspekcija un «RN» vēršas tiesā ar prasību par antisociālu sabiedrības pārstāvju izlikšanu. Ja runājam par pašvaldības dzīvokli, lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz to, ka cilvēks pārkāpj dzīvojamās platības nomas līgumu. Pierādījumi var būt policijas darbinieku noformētie protokoli un Administratīvās inspekcijas akti par dzīvojamās platības stāvokļa pārbaudi.
Ja «nelabvēlīgam dzīvoklim» ir privātīpašnieks, inspekcija vispirms ziņo viņam par problēmu. Visbiežāk šādi dzīvokļi var tikt iznomāti, itin bieži bez līguma, kā arī īslaicīgi iedzīvotāji var nebūt deklarēti dzīvesvietā. Par situāciju tiek informēts arī Valsts ieņēmumu dienests.
P. Savickis: «Pēc pārtraukto līgumu skaita var spriest par pozitīvām tendencēm situācijā. Bez šaubām, process ir ilgstošs, daudz laika prasa sarakste ar dažādām institūcijām, vēršanās tiesā utt. Izlikšanas gadījumā problemātiskiem iedzīvotājiem tiek nodrošināta dzīvojamā platība cituviet, piemēram, sociālajā mājā Maskavas ielā 20. Ja cilvēks neizdarīs attiecīgus secinājumus un viss turpināsies kā līdz šim, arī jaunais līgums ar viņu tiks izbeigts. Agri vai vēlu cilvēki saprot, ka jāuzvedas piedienīgi un jāievēro sabiedriskās kārtības noteikumi.»
Juriste J. Kjakšta paskaidroja, ka «RN» var piedalīties tikai preventīvos pasākumos, taču pat brīdinājuma darbībām jābūt pamatotām. Neprivatizētu dzīvokļu gadījumā pietiek ar iedzīvotāju zvanu, lai varētu uzsākt pārbaudi. Bet bez citu mājas iemītnieku iesnieguma neiztikt, kad jāsavāc pierādījumi. Trokšņaino kaimiņu «nomierināšanas» izredzes palielinās, ja tiks saņemta kolektīva sūdzība. Ja problemātiski kaimiņi, kuri dzīvo pašvaldības dzīvoklī, sistemātiski pārkāpj jūsu tiesības un likumīgās intereses, viņus var saukt pie atbildības, pamatojoties uz Dzīvojamo telpu īres likuma 28.1. pantu («Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, ja tiek bojāta dzīvojamā telpa vai māja vai citādi pārkāpti dzīvojamās telpas lietošanas noteikumi»).
Ja dzīvoklis ir privatizēts, iespējami divi problēmas risināšanas varianti (pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 14. pantu «Dzīvokļa īpašnieka atbildība»). Pirmais – iesniedzot tiesā prasību uz viena mājas dzīvokļa īpašnieka iesnieguma pamata, pievienojot pierādījumus (administratīvā pārkāpuma protokolus, liecinieku liecības utt.). Otrais variants – prasību iesniedz mājas apsaimniekotājs, pamatojoties uz vismaz 2/3 dzīvokļu īpašnieku lēmumu. Otrā iespēja ir sarežģītāka, jo problemātiskais iedzīvotājs parasti traucē vienas kāpņutelpas iedzīvotājiem.
Valsts policijas Rēzeknes iecirkņa Kārtība policijas nodaļas vadītāja vietnieks A. Saukāns pastāstīja, ka visbiežāk policijā vēršas ar sūdzībām par kaimiņiem, kuri rīko skandālus un skaļi slēdz mūziku vēlās stundās. Policisti fiksē šādus pārkāpumus un uzsāk administratīvo procesu par sīku huligānismu. Šāds gadījumos pārkāpējiem var tikt piespriests naudas sods no 70 līdz 500 eiro. Jo biežāk atkārtojas viens un tas pats pārkāpums, jo lielāka ir soda nauda. Iespējama arī cita situācija – kaimiņi neievēro sanitārās normas, dzīvoklī pulcējas antisociālas uzvedības personas utt., tad jāziņo Administratīvajai inspekcijai, zvanot uz tālr. 25770110.
A. Saukāns: «Ja tiek bojāta manta, mēs to piefiksējam. Savukārt, ja nav pārkāpti attiecīgi normatīvie akti un runa ir par pašvaldības īpašumā esošu dzīvokli, tad problēma jau ir pašvaldības kompetencē. Pilsētas dome aktīvi strādā šajā virzienā, kā rezultātā tiesā tiek iesniegtas prasības par personu izlikšanu no dzīvokļiem. Kopumā, ja iedzīvotāji vēlas panākt kādu rezultātu, viņiem jābūt neatlaidīgiem, nedrīkst slinkot. Zvaniet policijai (tālr. 110 vai 112), pat ja pārkāpums tiek atkārtots pēc dažām stundām, arī naktī. Ja konstatējam likuma pārkāpumu civilstrīdā, varam ieteikt, kurp jāvēršas, lai atrisinātu konfliktu. Jāpiebilst, ka nav bijis nevienas nedēļas, kad policiju neizsauktu naktī, sūdzoties par nemierīgiem kaimiņiem. Taču noteiktos gadījumos no problēmas var izvairīties un to novērst. Ja plānojat rīkot ballīti vai veikt remontu savā dzīvoklī, brīdiniet kaimiņus, lai varētu mierīgi par visu vienoties. Tad arī kaimiņi visu uztvers citādāk, būs mazāk problēmu un mājas vide kļūs vēl drošāka.»
Irina VAĻIUĻINA
Foto no Administratīvās inspekcijas arhīva un interneta resursiem