Izglītības sistēmas pārkārtošana Rēzeknē un tās perspektīvas

Nav noslēpums, ka Izglītības un zinātnes ministrija uzdeva katrai pašvaldībai veikt situācijas analīzi uz vietas un piedāvāt savu izglītības tīkla attīstības vīziju tuvākajā perspektīvā. Arī Rēzekne nebija izņēmums.

Jānorāda, ka, ja būtu iespēja vienlaikus gan attīstīties, gan saglabāt ierasto režīmu, Rēzeknes pilsētas pašvaldība censtos līdz pēdējam, bet diemžēl… Pašvaldība nevar funkcionēt nošķirti no valsts nostādnēm, ignorēt šo nozari reglamentējošo likumu un normatīvo aktu prasības un pastāvēt savā atsevišķā dimensijā. Rēzeknes pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un Rēzeknes pilsētas attīstības programmas 2014.–2020. gadam (abi dokumenti tika izvirzīti publiskai apspriešanai) sagatavošanas procesā jau bija skaidrs, ka izmaiņas izglītības sistēmā pilsētā ir neizbēgamas. Vienkārši tobrīd neviens līdz galam neapzinājās, ka pārmaiņas nāks jau tik drīz…

Domes Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings:

— Kā jau pareizi norādījāt, pārmaiņas bija neizbēgamas, un šo procesu ietekmēja septiņi faktori, kas jāņem vērā: 1) audzēkņu vēlme tikt pie plašākas mācību programmu izvēles; 2) ES pamatnostādnes izglītības jomā; 3) izglītības attīstības valsts pamatnostādnes 2014.–2020. gadam; 4) likumi un MK noteikumi izglītības jomā; 5) Rēzeknes ilgtspējīgas attīstības stratēģija un attīstības programma, ko jau minējāt; 6) ES fondu finansētie projekti, kas vērsti uz mācību vides un izglītības kvalitātes pilnveidi; 7) ekspertu veiktā situācijas analīze uz vietas.

Tā ir vien teorija. Un tagad pievērsīsimies būtībai.

Prioritātē – audzēknis un viņa prasības

Kā norāda A. Drelings, izglītības attīstības vispārējā koncepcija valstī pirmajā vietā izvirza skolēnu un viņa prasības, nevis direktorus, pedagogus, pašvaldību utt. Turklāt ir pilnīgi skaidrs, ka katra skola pilsētā vēlas saglabāt savu statusu, tradīcijas un ierasto darba režīmu, bet bez optimizācijas neiztikt.

A. Drelings:

— Kādos apstākļos vidusskola (te domāju 10.–12. klasi) var piedāvāt audzēkņiem daudzveidīgu mācību programmu spektru? Atbilde: ar nosacījumu, ka vidusskolā ir vismaz 3–4 paralēlklases. Savukārt situācijas analīze Rēzeknē parādīja, ka valsts prasības vidusskolas klašu komplektācijas ziņā izpilda tikai Valsts 1. ģimnāzija ar 192 audzēkņiem. Pārējās izglītības iestādēs jābūt vismaz 120 vidusskolēniem, bet mūsu pilsētas skolās šis skaitlis svārstās no 60 līdz 101 cilvēkam. Turklāt 101 skolēns mācās poļu ģimnāzijas vidusskolas klasēs, un šai izglītības iestādei ir pavisam citas prasības, pamatojoties uz starpvalstu līgumu ar Poliju.

Ejam tālāk. Pašlaik tiek īstenoti Valsts 1. ģimnāzijas un 2. vidusskolas reorganizācijas projekti, izveidojot nacionālas nozīmes izglītības centrus, kā arī pārbūvējot Atbrīvošanas alejas 92. ēku dienesta viesnīcā uz 100 vietām, kur mācību laikā dzīvos skolēni no citiem novadiem. Zināms, ka finansējumu nepiešķir tāpat vien, un mums ir pienākums izpildīt noteiktas prasības skolēnu skaita un izglītības kvalitātes līmeņa ziņā. Minētajos projektos ir noteikts, ka 2023. gadā Valsts 1. ģimnāzijā jāmācās 525 audzēkņiem, 2. vidusskolā – 670. Ja šis nosacījums netiks izpildīts, mums būs jāatmaksā ES struktūrfondu ieguldītie 6,5 milj. eiro. Kāds, iespējams, teiks, ka šie projekti nav vajadzīgi, bet es nepiekrītu. No mūsu puses nebūtu prātīgi palaist garām iespēju izveidot divus stiprus, supermodernus izglītības centrus un piedāvāt audzēkņiem dažādas mācību programmas. Šī ideja nav no zila gaisa grābta. Es daudz komunicēju ar jauniešiem, dzirdu viņu vēlmes un prasības, kuras mēs patlaban nevaram īstenot, jo izglītības iestādes tikko spēj nokomplektēt pa vienai vidusskolas klasei.

Aicinu veikt vienkāršus aprēķinus. Pašlaik Rēzeknē vidusskolas klasēs kopā ir 608 audzēkņi, turklāt puse no tiem – poļu ģimnāzijā un Valsts 1. ģimnāzijā. Pēc projektu realizācijas Valsts 1. ģimnāzijas vidusskolā jābūt 200–250 audzēkņiem un tikpat 2. vidusskolā, plus vēl 100 poļu ģimnāzijas vidusskolēni. Cik audzēkņu paliek citām skolām?..

Mūsu attīstības koncepcija

Tas ir fakts, ka visu pilsētas izglītības iestāžu vidusskolu klasēm audzēkņu nepietiks. Lai izpildītu pamatnostādnes un klašu komplektācijas prasības, visā pilsētā pietiks ar trim vidusskolām. Kas notiks ar 5., 6., 3., un 4. vidusskolu?

A. Drelings apgalvoja, ka pārrunas ar skolu direktoriem norisinās jau kādu laiku, un katrs piekritis, ka kaut kas jāmaina, bet, protams, ne viņa skolā.

Lai paliktu sistēmā, visdrīzāk, ka 5. un 6. vidusskolai būs jāmaina statuss un jākļūst par pamatskolām. Arī vecāki šo ziņu uztvēra sāpīgi. Sakarā ar to jau tika rakstītas vēstules pašvaldībai, gan arī rīkotas vecāku tikšanās ar A. Drelingu un domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču.

Vecāku emocijas ir saprotamas, taču pēc paskaidrojumiem daži tomēr piekrita, ka šo skolu reorganizācija ir nepieciešama, bet palūdza, lai bērniem būtu iespēja pabeigt vidusskolu savā izglītības iestādē.

Runājot par 3. vidusskolu, ir ideja reorganizēt to par 2. vidusskolas daļu, piemēram, 3. vidusskolas ēkā izvietot 1.–6. klases, 2. vidusskolas ēkā – 7.–12. klases, un piešķirt visam kompleksam citu nosaukumu.

Liels Dāmokla zobens karājas virs 4. vidusskolas. Neskaitot vakara un tālmācības programmas, skolā mācās vien 160 audzēkņi. Jau sen netiek izpildītas nedz valsts, nedz pašvaldības normas klašu komplektācijas un izglītības kvalitātes ziņā. Visdrīzāk, šī iestāde tiks likvidēta, savukārt licencēties specifisku mācību programmu īstenošanai pēc nepieciešamības varēs cita skola.

Tāda ir pašvaldības vīzija par izglītības sistēmas pārkārtošanu Rēzeknē, kas tika iesniegta ministrijā. Vēstulē izklāstīti arī vecāku lūgumi un bažas. Tika piedāvāts pārskatīt normatīvos aktus un dot iespēju vidusskolēniem pabeigt mācības savā skolā pārejas periodā, kā arī nodrošināt mērķdotāciju pedagogu darba apmaksai šajā periodā. Gaidām ministrijas atbildi.

Kopsavilkums

Attīstības plāns nav gala lēmums, bet tas ir reāli izpildāms. Līdz 2020. gada maijam ar domes lēmumu jāapstiprina skolu reorganizācijas konkrēti pasākumi un soļi.

Kā pozitīvu aspektu jāmin dzimstības palielināšanos pilsētā, kas vērojama pēdējos trīs gados. Tiesa, kamēr šie bērni izaugs līdz 10. klasei, paies 16–17 gadi. Jebkurā gadījumā, neviens neizslēdz iespēju šo procesu atcelt, ja pēkšņi kļūs skaidrs, ka vidusskolas klases trijās izglītības iestādēs ir pārpildītas, proti, atvērt vidusskolas klases citās iestādēs un atkal mainīt to statusu.

Taču būsim reālisti – šī ir diezgan iluzora perspektīva, pagaidām jātiek galā ar šīsdienas prasībām.

Jekaterina SMOLICKA

Atstāj komentāru

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.