Izglītības reforma Rēzeknē: laiks sadarboties
Kā jau esam rakstījuši, “pateicoties” jaunajiem Izglītības ministrijas normatīviem par skolēnu skaitu 10.-12. klasē, trīs Rēzeknes skolas ir zaudējušas vidusskolu statusu un tagad kļūs par pamatskolām. Vidējo izglītību varēs iegūt 1. ģimnāzijā, 2. vidusskolā un Poļu ģimnāzijā. Bet tas ir tikai pirmais solis. Izglītības reforma Rēzeknē tikai sākas. Tagad ierēdņi vēlas samazināt krievu valodas un literatūras stundu skaitu.
Kā tika noskaidrots no Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča intervijas “Radio Rēzekne 105,1”, Izglītības ministrija ir stīva, taču vadāma struktūra. Sākotnējie plāni Rēzeknes skolām bijuši daudz bargāki: vidusskola – tikai viena visā pilsētā (1. ģimnāzija), 4. pamatskola jāslēdz. Gan 4., gan 2. skolu izdevās nosargāt.
Pašlaik amatpersonas mērķtiecīgi velta uzmanību pasniegšanai mazākumtautību skolās. Proti, krievu valodas un literatūras mācīšanas apjomiem. Stundu skaitu vēlas samazināt, atsaucoties jau uz citām normām – skolēnu atļauto ikdienas slodzi. Kā pastāstīja Rēzeknes mērs, viņš tikās ar Šuplinsku Latgales plānošanas reģiona organizācijas sēdē. Un nodeva tai vecāku pasūtījumu: stundu skaitu nesamazināt, jo tas atrauj no saknēm. Ministre lika saprast, ka viņas vadītā iestāde ir gatava sadarboties. Interesanti, ka amatpersonas jau akceptēja Rēzeknē pirms dažiem gadiem ieviesto novada zinību fakultatīvu, kurā māca latgaliešu valodu – tagad šim mācību priekšmetam tiks piešķirts valsts līdzfinansējums.
Aleksandrs Bartaševičs: “Es vēlētos aicināt vecākus un skolotājus izstrādāt ierosinājumus ministrijai par krievu valodas un literatūras stundu pasniegšanas saglabāšanu. Stundu skaits nedrīkst kļūt mazāks. Tas nav pamatoti un ir kaitīgi, jo samazina iespējas apgūt valodu. Pagaidām ministrijā ir gatavi nākt pretī, viņiem galvenais ir iekļauties normatīvos, lai nepieaugtu slodze. Uzskatu, ka tas ir tehnisks jautājums, ko mēs varam ietekmēt.”
Pagaidām nav skaidrs, kādā formā notiks sadarbība. Bet mēs sekosim līdzi, kā tiks izpildīts solījums apspriesties ar vecākiem un pedagogiem.
Bilde no ribakovs.lv
Un ko tad paša A. Bartaševiča dēls gāja un pabeidz tolaik Rēzeknes Valsts ğimnāziju, kur izglītība bija latviešu valodā!? Laikam tomēr tagadējais mērs saprata, ka bez labas latviešu valodas dēlam nākotne varētu būt mazāk potenciāli veiksmīga. Gudri krievu vecāki savus bērnus laiž latviešu skolās un neviens vēl nav to nožēlojis. Un neviens nav aizmirsis krievu valodu. Runāt labi divās valodās ur liela priekšrocība. Tāpēc visa šī krievu skolu aizstāvība ir vienīgi pensionāru un neizglītotu cilvēku balsu zvejošana, jo katrs gudrs krievs Latvijā savu bērnu krievu skolā nelaiž.