Galvenais – paturēt prātā savus mērķus

Otrdien, 22. oktobrī, notika Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča preses konference. Viņš to veltīja valsts budžeta sagatavošanas jautājumam un Rēzeknē realizējamiem projektiem, kā arī iezīmēja perspektīvas – kā dzīvosim un strādāsim nākamgad.

Valsts budžets.
«Naudas nav, bet jūs turieties»

Valsts budžeta projekts nodots izskatīšanai Saeimā. Šis ir jaunās valdības pirmais budžets, kas, loģiski, būtu jāsagatavo ļoti rūpīgi, nevis «pa galvu pa kaklu», kā tas bija 2019. gadā. Kaut gan A. Bartaševičs uzskata, ka šīgada valsts budžets tāpat netiek pildīts kā tika plānots. Stingrā projektu kreditēšanas politika sāk darboties jau pašlaik, un neviena pašvaldība tam nebija gatava, ņemot vērā iepriekšējās vienošanās.

Kā piemēru priekšsēdētājs minēja Rēzeknes 6. vidusskolas stadiona rekonstrukcijas projektu. Par spīti tam, ka Rēzeknes pilsētas pašvaldība bija viena no pirmajām rindā uz aizņēmuma saņemšanu, Finanšu ministrija atteica kreditēšanu, paziņojot, ka naudas nav un nebūs. Projekta realizācija, protams, turpināsies, tikai līdzekļi būs jāatrod pilsētas pašvaldības budžetā. 24. oktobra domes sēdē tika apstiprināti grozījumi pašvaldības budžetā. Tie nosaka, ka 550 tūkst. eiro, kas iegūti no Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (4 procentu pārpilde) tika pārdalīti konkrētām izdevumu pozīcijām, tostarp 6. vidusskolas stadiona rekonstrukcijas finansējumam. Būtībā šis piemērs spilgti raksturo gaisotni, kādā mēs un citas pašvaldības dzīvosim nākamajā gadā.

Finanšu deficīts ir vērā ņemams – pašvaldības saņems par 170 milj. eiro mazāk, par spīti Kučinska valdības solījumiem par to, ka pašvaldību daļa kopējā budžetā nedrīkst būt mazāka par 19,6 procentiem. Tāpat pašvaldībām jārod līdzekļi 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai. Rēzeknes gadījumā runa ir par papildu 340 tūkst. eiro. Vēl valdība savā labā pārdalīja azartspēļu nodokli, samazinot proporciju no 25 uz 10 procentiem (mīnus 130 tūkst. eiro kopējam budžetam), un dabas resursu nodokli (mīnus 20 tūkst. eiro). Klāt visam minētajam valsts apturēs projektu kreditēšanu un piešķirs ierobežotu finansējumu tikai ES struktūrfondu līdzfinansēto projektu realizācijai. Citiem vārdiem, ieceres, piemēram, par Stacijas ielas rekonstrukciju un citas infrastruktūras remontu Rēzeknei būs jāatliek uz nenoteiktu laiku, jo bez kredītlīdzekļiem to īstenošana nav iespējama.

A. Bartaševičs norāda, ka šādi valdība ietaupa uz pašvaldību rēķina, atņemot tām pēdējās rezerves, lai nodrošinātu valsts funkciju izpildi. Būtībā valsts budžets palielināsies vien par 650 milj. eiro, un šīs summas nepietiks, lai palielinātu algas skolotājiem (kas patlaban ir divreiz mazākas nekā ticis solīts) un mediķiem (kas ir vēl zemākas).

Negaidīts trieciens pa attīstības plāniem

Stingro kreditēšanas ierobežojumu dēļ pašvaldībai steidzamā kārtā nācās pārskatīt savus attīstības plānus tuvākajam laikam. Galvenais mērķis – maksimāli realizēt to, kas ieplānots, protams, ne bez «upurēšanas». Zem trieciena tika pārrobežu sadarbības projekti – Ziemeļu mikrorajona skvēra un Krasta ielas rekonstrukcija. Programmas finansējums skvēra rekonstrukcijai ir 250 tūkst. eiro (projekta kopbudžets – 1,9 milj. eiro), Krasta ielai – 340 tūkst. eiro (kopsumma – 2,7 milj. eiro). Aizņēmums no Valsts kases būs pieejams tikai ierobežotā apmērā, tāpēc pašvaldībā nolemts realizēt parka rekonstrukcijas projektu pilnā apjomā, iespējams, pārskatot izmantojamo materiālu pozīcijas, savukārt Krasta ielas rekonstrukcijas projekts tiks «apcirpts» līdz 1,3 milj. eiro. Plānotie darbi tiks īstenoti tikai posmā no Pulkveža Brieža līdz K. Valdemāra ielai. Pat šādā gadījumā būs diezgan grūti rast budžetā 1,5 milj. eiro.

Sakarā ar grozījumiem (27. augusta) MK noteikumos, jautājuma zīme uzlikta pie Kovšu ezera SPA kompleksa būvprojekta. Lai rastu risinājumu, SPA komplekss tiks pārdēvēts par rekreācijas centru, un provizoriski gada nogalē varētu tikt izsludināts iepirkums, lai atrastu būvkompāniju.

Par spīti tam, ka konkursi par Kov­šu ezera parka būvniecību ieilga, priekšsēdētājs uzsvēra, ka nav pamata satraukties, ka projektam nebūs finansējuma. Patlaban notiek pretendentu vērtēšana, tad sāksies darbi. Pat to, ka būvnieku piedāvātās summas ir par 300 tūkst. eiro zemākas, nekā plānojuši pašvaldības speciālisti, var uztvert pozitīvi.

Runājot par citiem projektiem, kas atrodas realizācijas posmā, šogad noslēgsies Maskavas, Varoņu un Noliktavu ielu rekonstrukcija. Novembrī beigsies arī darbi 2. vidusskolas ēkā un tiks risināts jautājums par pārcelšanos uz jaunām, aprīkotām telpām. Valsts 1. ģimnāzijā darbi norit diezgan ātrā tempā, t.i., nākamā mācību gada sākumā ēkai jābūt gatavai uzņemt skolēnus. Tas pats attiecas uz dienesta viesnīcu Atbrīvošanas alejā 92. 

Jāsaka, ka «vissāpīgāk» izskatās Olimpiskā centra būvprojekta 3. kārtas situācija. Bija paredzēts, ka tam jābūt pabeigtam nākamā gada maijā ar nosacījumu, ka valsts piešķirs trūkstošos 3,4 milj. eiro. Pārrunas veidojas sarežģīti, bet mums ir spēcīgs atbalsts Saeimas Latgales apakškomisijā ar Edmundu Teirumnieku priekšgalā. Jā, Rēzekne ir pilsēta, kur Olimpiskā centra būvniecība sākās ar novēlošanos, taču esam tiesīgi paļauties uz valsts atbalstu, jo visām pārējām pilsētām, kurās uzcelti olimpiskie objekti, finansējums netika liegts. Tāpat Rēzekne lūdz krietni mazāk līdzekļu, kā arī objekts nepieciešams ne tikai pilsētai, bet visam Latgales reģiona centram.

Ja valsts atteiks un nepiešķirs dotāciju, turklāt vēl neļaus ņemt aizņēmumu, var notikt, ka Olimpiskā centra būvprojekts būs jāiesaldē un jāatliek līdz labākiem laikiem. Tas ir radikālākais variants, kā varētu izvērsties šīs situācija, bet to nedrīkst izslēgt.

Ļoti paredzami bija tas, ka noteikti plašsaziņas līdzekļi uzbruka informācijai par OC projekta iespējamo iesaldēšanu kā lielam, gardam un sulīgam kaulam ar mērķi to pasniegt kā mūsu personīgo neveiksmi vai nelāgu plānošanu. Taču, ja vērtējam situāciju saprātīgi, kļūst skaidrs, ka pilsēta no savas puses dara visu iespējamo, lai saglabātu, glābtu un tomēr realizētu ieplānotos projektus, tostarp OC. Turklāt ap­stākļos, kad «rokas ir cieši sasietas», bet paralēli vēl jāuzņemas finansiāla atbildība par funkciju izpildi, kuras valsts pārvēlusi uz pašvaldību pleciem. Jāpiebilst, ka citas pilsētas arī ir līdzīgā situācijā. Piemēram, Ludzā tiek celts peldbaseins, valsts atteica atbalstu un, lai rastu līdzekļus, pašvaldība ir spiesta pārdot sev piederošus nekustamos īpašumus.

Kas notiek Viļakas ielā 1?

Uzņēmums, kas uzvarēja izsolē un ieguva nomas tiesības, kārtīgi veic nomas iemaksas, un pilsētas domes priekšsēdētājs uzskata, ka satraukumam nav pamata. Kompānijai ir trīs gadi, lai izpildītu diezgan stingrus noteikumus investīciju un darbavietu nodrošināšanas ziņā. Tai vienkārši nav izdevīgi neko nedarīt. Protams, mēs vēlētos, lai mēnesi pēc jaunā rūpniecības kompleksa uzcelšanas tur jau tiktu atvērta ražotne, bet tas tik ātri nenotiek.

Arī Atbrīvošanas alejas 155.A ēkas pārbūves projektu A. Bartaševičs uzskata par veiksmīgu. Pirmais stāvs jau iznomāts, kā arī ir vismaz trīs interesenti, kas vēlas nomāt otrā un trešā stāva telpas.

Nesen priekšsēdētājs apmeklēja biznesa forumu Kaļiņingradā, kur visnotaļ veiksmīgi tika prezentētas mūsu iespējas Latvijas un Krievijas uzņēmējiem. Pašvaldība vēlas arī pasūtīt pētījumu par to, kā labāk popularizēt mūsu potenciālu un paplašināt investoru loku, ar kuriem strādājam.

***

Patlaban izskatās, ka gaidāmais gads Latvijas pašvaldību un ierindas iedzīvotāju dzīvē nebūs viegls. Bet, kā saka, galvenais ir paturēt prātā mūsu mērķus, pārējais ir vien īslaicīgas grūtības.

Atstāj komentāru

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.