Domes Administratīvās komisijas darbs 2018. gadā

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 205.pantu Rēzeknes pilsētas domes Administratīvā komisija (turpmāk tekstā – komisija) ir institūcija, kas pilnvarota izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas. Komisija ir izveidota uz domes pilnvaru laiku un ir pakļauta tieši domei.

2018. gadā komisija 37 sēdēs tika izskatītas 239 administratīvā pārkāpuma lietas. Vidēji mēnesī izskatītas 20 lietas par LAPK pantos noteiktajiem pārkāpumiem un Rēzeknes pilsētas domes saistošo noteikumu pārkāpumiem. Komisijas sēdes, saskaņā ar tās nolikuma 5.9. punktu, notiek ne retāk nekā divas reizes mēnesī, nepieciešamības gadījumā – arī vairākas reizes mēnesī.

2018. gadā visbiežāk izskatītas administratīvā pārkāpuma lietas par:

– emocionālu vai fizisku vardarbību pret bērnu – 25 lietas;

– mājas dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu – 8;

– policijas vai speciālo dienestu apzināti nepamatotu izsaukšanu – 10;

– Rēzeknes pilsētas domes sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpšanu – 51;

– Rēzeknes pilsētas teritorijas uzturēšanas un labiekārtošanas noteikumu pārkāpšanu (sniega netīrīšana, zāles nepļaušana, teritorijas nesakopšana) – 24;

– alkoholisko dzērienu lietošanu, ja to izdarījis nepilngadīgais, – 65;

– elektrības vadu bojāšana, patvaļīga elektroenerģijas lietošana – 14;

– Būvniecības likuma normu pārkāpšanu (patvaļīga būvniecība) – 10 lietas u.c.

Par minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem piemēroti šādi administratīvi sodi:

1) brīdinājums – 109 personām;

2) naudas sods – 96 personām (minimālais piemērotais administratīvais sods – naudas sods 5 eiro apmērā, maksimālais – 700 eiro apmērā). Kopējā naudas sodu summa – 8190 eiro.

Lietās par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam:

1) brīdinājums – 16 personām;

2) uzvedības ierobežojumu noteikšana – 1 personām.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem visas lietas, kurās nav nomaksāti uzliktie administratīvie sodi – naudas sodi, tiek nodotas tiesu izpildītājiem piespiedu izpildes veikšanai.

Jānorāda, ka administratīvā soda uzlikšanas mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēku, vai arī primāri sodīt viņu ar naudas sodu. Tam noteikti jābūt: pamatotam (sods jāpamato ar pierādījumiem, kuriem jābūt pareizi noformētiem, lai neradītu šaubas par personas vainu); likumīgam (personu var saukt pie atbildības tikai tad, ja tā patiešām izdarījusi pārkāpumu); taisnīgam (personai jāsaprot, ka tā izdarījusi pārkāpumu un ka uzliktais sods ir taisnīgs un samērīgs ar nodarīto).

Ņemot vērā 2017., 2018. gada statistikas datus, diemžēl ir paaugstinājies to izskatāmo lietu skaits, kurās iesaistītas nepilngadīgas personas – mazgadīgi bērni un jaunieši. Arī šo pārkāpumu raksturs kļūst smagāks.

Piemēram:

Pārkāpuma būtība 2016. gads 2017. gads 2018. gads
Alkohola lietošana, ja to izdarījis nepilngadīgais 28 lietas 49 lietas 65 lietas
Fiziska, emocionāla vardarbība pret bērnu 10 lietas 29 lietas 25 lietas
Bērna aprūpes pienākumu nepildīšana, bērna novešana līdz dzēruma stāvoklim 10 lietas 5 lietas 14 lietas

2016. gadā Tieslietu ministrijas darba grupa ir izstrādājusi Bērnu antisociālās uzvedības prevencijas likumprojektu. Tajā ļoti nozīmīga loma un atbildība paredzēta pašvaldībām.

Likumprojekts paredz pilnīgu atteikšanos no sodīšanas funkcijas un soda vietā tiek piemēroti preventīvie līdzekļi, kuru uzdevums ir koriģēt bērna uzvedības traucējumus. Likumprojektā tiek nostiprināti virkne principu, piemēram, agrīnās prevencijas; individualizācijas; starpinstitucionālās sadarbības u.c. Prevencijas sistēmai tiek pakļauti bērni, kas izdarījuši likumpārkāpumu, kas klasificējams kā kriminālpārkāpums, mazāk smags noziegums vai administratīvais pārkāpums.

Ar šī likumprojekta normām pašvaldību sociālajiem dienestiem tiek deleģēta jauna funkcija – nodrošināt šajā likumā noteikto sadarbības grupas darbību un koordinēt prevencijas pasākumu noteikšanu un izpildi. Likumprojekta spēkā stāšanās bija plānota 2019. gada 1. janvārī. Tomēr likums joprojām nav pieņemts Saeimā.

2018. gadā Administratīvā komisija kopā ar VP Latgales reģiona pārvaldes nepilngadīgo lietu inspektoriem dalījās pieredzē un lēma par prioritāru audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgām personām. Šāda kārtība tika ieviesta, jo konstatēts, ka nepilngadīgajiem, kas izdarījuši administratīvos pārkāpumus, pārsvarā tiek piemēroti administratīvie sodi, nevis audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi, savukārt administratīvā soda piemērošana nav efektīvs līdzeklis cīņa ar nepilngadīgo pārkāpumiem.

2018. gadā visi Administratīvās komisijas locekļi ir ieguvuši speciālās zināšanas (izgāja apmācības, apliecības ilgums 5 gadi), kā to nosaka Bērnu tiesību aizsardzības likums un 01.04.2014. MK noteikumi Nr.173 «Noteikumi par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu».

2018. gadā tika pārsūdzēti 2 komisija pieņemtie lēmumi. Vienā gadījumā lietvedība tika izbeigta, savukārt otra lietas nozīmēta izskatīšanai tiesā 2019. gadā.

2019. gadā komisija turpinās sniegt publiskas atskaites par tās darbu ar mērķi ne tikai atspoguļot komisijas darbu, bet arī sniegt iedzīvotājiem informāciju par pašvaldības saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu normu ievērošanu, to neievērošanas sekām un atbildības līmeni, aicinot iedzīvotājus ievērot normatīvo aktu prasības. Šo var vērtēt kā preventīvu darbu.

Pateicos visiem komisijas locekļiem – Vilmai Kaļiņinai, Annai Zelenkovai, Vladimiram Bogdanovam, Romanam Suhobokovam, Natālijai Siņicinai, Anitai Batarei un Olgai Kovaļovai –par darbu 2018. gadā.

Margarita VOICIŠA,
Administratīvās komisijas priekšsēdētāja

Atstāj komentāru

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.