Dome aizņemsies miljonu Surmoņinu nama rekonstrukcijai
Rēzeknes pilsētas dome izlēma Surmoņinu nama atjaunošanas finansējuma jautājumu. Pilsēta paņems Valsts kasē kredītu 998 265 eiro apmērā.
Nauda tiks novirzīta, lai realizētu projektu ar garu oficiālo nosaukumu „Nacionālas nozīmes izglītības centra attīstība Rēzeknes pilsētā, izveidojot un modernizējot vispārējās vidējās izglītības mācību vidi kvalitatīvai un mūsdienīgai izglītības ieguvei”. Vienkāršāk sakot, pēc rekonstrukcijas ēka Atbrīvošanas alejā pārvērtīsies dienesta viesnīcā pilsētas izglītības iestāžu audzēkņiem. Bērni no Rēzeknes novada varēs mācīties pilsētas skolās un dzīvot šajās jaunajās un labiekārtotajās telpās. Tā noteikti būs ērtāk un lētāk nekā katru dienu braukt no laukiem uz Rēzekni.
Ierosinājumu paņemt kredītu atbalstīja deviņi no desmit sēdē klātesošajiem deputātiem, atturējās vienīgi bijušais pilsētas mērs Juris Guntis Vjakse no Zaļo un zemnieku savienības.
Kredīts tiks paņemts uz 25 gadiem ar atliktu uz 2 gadiem pamatsummas maksājumu.
Surmoņinu nams ir ievērojama vēsturiska ēka Rēzeknes un visas Latgales mērogā. Tā ir uzcelta 19. gadsimta beigās no sarkanajiem ķieģeļiem eklēktikas jeb, kā saka arhitektūras vēsturnieki, „Vitebskas baroka” stilā.
Surmoņinu nams 1920. gados
Ēka tika uzcelta par uzņēmēju Surmoņinu naudu. Vēl joprojām rēzeknieši atceras šo vārdu. Krievijas impērijas laikā ēkā atradās Rēzeknes novada dome. Pēc tam – pirmā Latgales tipogrāfija „Dorbs un Zineiba”. Ēku izmantoja kā īres namu, pirmajā stāvā Surmoņini atvēra grāmatu bodi.
Pēc Pirmā pasaules kara otrajā stāvā pulcējās 9. Rēzeknes kājnieku pulka Virsnieku klubs. 30. gados klubs pārcēlās citās telpās. Bet māja nepalika tukša. Šeit izvietoja Slimokasi skolotājiem un pašvaldības darbiniekiem. Otrā pasaules kara laikā ēka guva ievērojamus bojājumus. 1944. gadā bombardēšanas laikā notika ugunsgrēks.
Padomju laikos ēkā ierīkoja dzīvokļus, tā bija apdzīvota. Vēlāk māja tika pamesta un lielākoties stāvēja tukša.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ēkai vairākkārt mainījās īpašnieki. Neviens no tiem nebija ieguldījis naudu ēkas sakopšanā un uzturēšanā. Vēsturisko būvi izglāba Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Pēc ilgstošas administratīvās lietvedības Rēzeknes pilsētas dome iegādājās ēku izsolē.
Domei bijušas dažādas idejas, kā izmantot Surmoņinu namu. Beigu beigās nolēma atvērt šeit viesnīcu: mācību laikā tajā dzīvos skolēni, vasarā – tūristi. Un Surmoņinu namā atkal būs rosīga dzīve.