Intervijā “Radio Rēzekne 105.1” Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs pastāstīja, kāpēc īstenībā Jelgavai, Ventspilij un citām pilsētām grib atņemt iespēju pašām sevi pārvaldīt.
Saeimas sēde, kurā otrajā lasījumā tika izskatīts administratīvās reformas likumprojekts, turpinājās 2 dienas un kopumā ilga 17 stundas. Pirmā sēde notika paralēli skaļam mītiņam pie parlamenta ēkas: protestēja Jelgavas un Ventspils iedzīvotāji. Šim pilsētām, kā arī Valmierai un Jēkabpilij, teritoriālās reformas rezultātā plāno atņemt republikas pilsētas statusu. Tas nozīmē, ka pilsēta zaudē iespēju pati sevi pārvaldīt – lēmumus pieņems novada dome.
Viens no protestētāju argumentiem bija šāds: kāpēc Jelgava un Ventspils vairs nebūs republikas pilsētas, bet Rēzekne, kas ir mazāka par tām abām, saglabā savu pašvaldību? Nav taisnīgi!
Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs radio intervijā komentēja to šādi:
- Šis lēmums ir nepamatots gan ekonomiski, gan loģiski. Tā ir tīra politika. Reformas autori – pašvaldību lietu ministrija jeb VARAM – ignorēja visus pašvaldību ierosinājumus. Piemēram, par jauna novada – Sēlijas novada – izveidi. Un, ja Valmiera un Jēkabpils tika pievienota attiecīgajam novadam bez spiediena no ministrijas puses, Ventspils un Jelgava netika uzklausītas. Kāpēc? Tāpēc, ka VARAM kontrolējošā politiskā partija PAR šādi mēģina izrēķināties ar saviem politiskajiem pretiniekiem. Viņu galvenais mērķis ir nevis tautas labklājība, bet partijas pozīcijas nostiprināšana visās pašvaldībās, kur vien tas iespējams. Lūk, piemērs. Rēzeknieši un daugavpilieši vairumā atbalsta “Saskaņu”, jelgavnieki un ventspilieši – ZZS. Bet, ja atņemtu republikas pilsētu statusu Rēzeknei un Daugavpilij, tad tas paplašinātu “Saskaņas” ietekmi šajos novados. Tas neatbilst PAR mērķiem. Toties ar Jelgavu un Ventspili viss ir otrādi. Tāpēc Rēzekne, kas ir mazāka gan par Jelgavu, gan par Ventspili, paturēs “lielpilsētas” statusu. Taču likumprojektā ir atstāti citi punkti, kas ļaus ministrijai, ja tos pieņems, apvienot pilsētas ar novadiem, ja tas būs izdevīgi. Piemēram, ja mainīsies politiskā situācija, mainīsies līderi. Mērķis ir paplašināt savu politisko ietekmi, tas ir skaidri redzams. Taču joprojām nav kritēriju, kas ir “lielpilsēta”. Starp citu, sākotnēji šie kritēriji ir bijuši likumprojektā – citu starpā, iedzīvotāju skaitam šādā pilsētā jābūt ne mazākam par 200 tūkstošiem. Bet deputātu vairākums šos nosacījumus neatbalstīja. Kāpēc? Tāpēc, ka gan Ventspils, gan Jelgava šiem kritērijiem atbilst! Bet tas ministrijai nemaz nav vajadzīgs.
Nevaru neminēt, ka tiek radīts bīstams precedents. Politisko ceļu labad var pārkāpt gan likumus, gan Satversmi, gan pašvaldību hartu. Tomēr gribētu teikt, ka Rēzeknes attieksme pret šīm politiskajām spēlēm ir neitrāla. Lai ar ko viss beigtos – ar apvienošanos ar novadu vai patstāvību –, esam gatavi jebkādam lēmumam un rūpēsimies par iedzīvotājiem un attīstīsimies tāpat kā līdz šim.