Par pilsētas budžetu un jauno parku

4. februārī notika domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča ikmēneša preses konference. Tika apspriestas aktuālākās tēmas, kurām šis raksts arī ir veltīts. Savukārt atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem, kuri tika uzdoti pilsētas galvai, lasiet nākamajā numurā.

Pašvaldības budžets

Neiedziļinoties detaļās, pašvaldības priekšsēdētājs atgādināja, ka pamatbudžeta ieņēmumi ir 40,5 milj. eiro, izdevumi – 56,8 milj. eiro. Šo divu pozīciju starpību sedz naudas līdzekļu atlikums uz 2019. gada beigām – 4,5 milj. eiro un aizņēmumi 12 milj. eiro apmērā. Kopējais pašvaldības kredītportfelis – 60 milj. eiro, kredītsaistību apjoms 2020. gadā – 7,7% no ienākumiem (maksimāli pieļaujamais apjoms – 20%). Procentu izmaksas – 210,9 tūkst. eiro, attiecīgi pamatsumma – 2,7 milj. eiro. Kā jau jūs redzat, neiztur kritiku visas spekulācijas ar faktiem par pašvaldības kredītportfeļa «pārblīvēšanu» un ka tas sastāv no vairākiem simtiem tūkstošu eiro.

Lai viestu skaidrību šajā lietā, A. Bartaševičs uzsvēra, ka pilsētas attīstība un mūsu stratēģiskās politikas realizācija bez kredītlīdzekļiem nav iespējama: «Agri vai vēlu beigsies iespēja piedalīties līdzfinansējuma programmās, tamdēļ nebūtu prātīgi atteikties no iespējas uzlabot dzīves kvalitāti Rēzeknē.»

2020. gadā plānots saņemt kredītu mācību vides modernizācijas un Kovšu ezera parka izveides projektam. Protams, šie ieguldījumi paredz arī atgriezenisko saiti – jaunas darbavietas un potenciāli augsti kvalificētus darbiniekus. Šādus profesionāļus var iegūt tikai ar attiecīgu izglītību.

Vēl viena baumotājiem tīkama tēma – «pārblīvēts» pašvaldības aparāts un pārmērīgi atalgojumi. Lai pierādītu, ka tie ir apzināti meli, mērs salīdzināja statistikas datus, saskaņā ar kuriem 2009. gadā domes administrācijā strādāja 104, pašlaik – 75 cilvēki. Savukārt pašvaldības struktūrās un iestādēs (izņemot izglītības iestādes) 2019. gadā bija 1129, 2020. – 994 darbinieki. Pirms 11 gadiem izglītības iestādēs strādāja 1899, pašlaik – 1679 cilvēki. Kas attiecas uz atalgojumiem, tad, piemēram, 2020. gadā tika pieņemts apzināts lēmums par atsevišķu pašvaldības struktūru sociālo un medicīnas darbinieku darba algas palielināšanu par 10%, jo viņu ikdienas darbs ir samērā sarežģīts, bet līdz šim bija visai nelielas algas.

Viens no iecienītākajiem informācijas manipulācijas veidiem plašsaziņas līdzekļos – mākslīgi savienot nesavienojamo un atrast tajā likumsakarības. Kā piemēru varētu minēt, ka bezmaksas braukšana autobusos it kā tiek «iekļauta» apkures tarifos. Šī viltus ziņa jau vairākus gadus ir dažu vietējo plašsaziņas līdzekļu «sensācija». Tomēr reālā situācija ir pavisam citādāka. Pirmajā gadā, kad tika pieņemts lēmums par bezmaksas braukšanas ieviešanu, sākotnēji apstiprinātā budžetā daļēji nepietika līdzekļu dotācijai uzņēmumam «Rēzeknes Satiksme», lai varētu realizēt šo ieceri. Papildu līdzekļi tika atrasti dažādās pozīcijās, kas ir ierasta prakse gada plānošanā, to skaitā arī no uzņēmuma «Rēzeknes Siltumtīkli» saņemtajām dividendēm.

Tagad pievērsīsimies mūsdienām. Fakti ir tādi, kā dotācija sabiedriskajam transportam palika aizvadītā gada līmenī – 1,6 milj. eiro. 2020. gada budžetā nav iekļauts pat cents no uzņēmumu dividendēm. Tātad peļņa paliek organizāciju ziņā. Kas attiecas uz siltum­apgādes uzņēmumu, ieguvums nesola būt ļoti liels, jo ievērojami samazinājās cenas par pārdoto elektrību, kas tiek ražota koģenerācijas stacijās. Turklāt uzņēmums «Rēzeknes Siltumtīkli» nemitīgi attīstās. Nepieciešami līdzekļi, lai varētu realizēt siltumtrašu posmu nomaiņas vai šķeldas katlumājas būvniecības ieceres (uzmanību – tas ļaus saglabāt apkures tarifu pašreizējā līmenī vai arī to pat samazināt!).

A. Bartaševičs atzīmēja, ka pašreizējais budžets neļauj veikt strauju lēcienu attīstībā, tomēr pilsēta realizē pašas noteiktos mērķus. 2020. gadā uzsvars ir uz tūrisma nozari. Tāpēc neatkārtosimies. Vienīgais jāpiebilst, ka pašvaldība strādā pie apzaļumošanas koncepcijas, kā arī plāno ievērot speciālistu padomus projektu realizācijā un zaļo apstādījumu kopšanā.

Administratīvi teritoriālā reforma

Atgādināsim, kā Rēzekne saglabā republikas nozīmes pilsētas – attīstības centra statusu. Kā pastāstīja A. Bartaševičs, Rēzeknei plāno piešķirt koordinatora funkcijas reģionā (Rēzeknes un Viļānu novadi) trijos jautājumos: atkritumu apsaimniekošana, izglītības sistēma un teritoriālais plānojums. Tas nozīmē, kā mums būs tuvāko novadu «lokomotīves» loma, tātad – noteicoša loma minēto jautājumu risināšanā.

Šajā kontekstā, bet nesaistīti ar ATR kā tādu, domes priekšsēdētājs dalījās plānos pilsētas administratīvās robežas «pabīdīt» ziemeļrietumos. Respektīvi – paņemot pilsētas paspārnē teritorijas, kas infrastruktūras ziņā nav atdalāmas no pilsētas (piemēram, attīrīšanas iekārtu komplekss) un kuru iedzīvotāji uzskata sevi par rēzekniešiem, pat ja ir deklarēti Rēzeknes novadā. Pilsētai ir daudz vairāk iespēju attīstīt šīs platības.

Rēzeknes slimnīca

A. Bartaševičs pozitīvi novērtēja faktu, ka veselības ministre Ilze Viņķele apmeklēja Rēzeknes slimnīcu. Apmēram gadu mēs uztraucāmies par šī uzņēmuma likteni, tomēr ministre apgalvoja, ka uztraukumam nav pamata. Slimnīcas statuss tiks saglabāts un mēs varēsim attīstīt piedāvātos pakalpojumus arī turpmāk. I. Viņķele augsti novērtēja slimnīcas Iepirkumu nodaļas darbu, atzīmējot, ka mūsu speciālisti varētu dalīties pieredzē ar kolēģiem ministrijā.

Mērs uzslavēja veselības aprūpes iestādi arī no savas puses par ieguldījumu jauno ārstu piesaistīšanā un konkurētspējīga atalgojumu nodrošināšanā.

Legionella pneumophila

Pašlaik sabiedrībā izplatītākā tēma ir koronavīruss Ķīnā. Vai nav labs iemesls «šausmu stāstam» vietējā līmenī? Daži plašsaziņas līdzekļi dara to neminstinoties. Pietiek vien noklusēt dažus faktus un informācijas «bumba» gatava. Jā, Rēzeknē ir konstatēts saslimšanas ar legionelozi gadījums. Slimību profilakses un kontroles centrs veica pārbaudi cietušā dzīvoklī (Skolas ielā 2). Legionella tika atrasta dušas kabīnē. Domes priekšsēdētājs mierina pārējos šīs mājas iedzīvotājus – mājas centralizētajā ūdensapgādes sistēmā šīs baktērijas nav. Turklāt, saskaņā ar centra informāciju, ar legionelozi nevar saslimt, dzerot krāna ūdeni vai mazgājoties vannā vai dušā.

Legionellas rašanās iemesli šajā vienīgajā gadījumā arī ir acīm redzami – cilvēks dzīvoklī reti izmantoja dušu, bet, kad izdomāja tajā nomazgāties, nenotecināja ūdeni. Turklāt dušas klausule, iespējams, nebija pietiekami dezinficēta vai notīrīta no organiskajām vai arī neorganiskajām paliekām. Tā radās labvēlīga vide baktērijas attīstībai.

Būtībā – saslimšanas ar legionelozi risku var novērst vienkārši: kontrolējiet ūdens krānu un dušu tīrību, dezinficējiet tos ar hloru saturošiem līdzekļiem. Turklāt aukstā ūdens temperatūrai kopējā mājas ūdensapgādes sistēmā jābūt zemākai nekā 20 grādi, attiecīgi karstā ūdens temperatūrai – augstākai nekā 50 grādi (centrs iesaka tecināt ūdeni apmēram vienu minūti).

Tāpēc nav iemesla panikai, tomēr, ja jebkuras citas mājas iedzīvotāji vēlēsies pārbaudīt legionellas esamību, tad tās būs jāapmaksā no pašu līdzekļiem. Tāpēc rodas jautājums – vai tas ir tā vērts, lai iztērētu ap 1000 eiro? Vairāk informācijas par legionelozi var atrast mājaslapā spkc.gov.lv .

Jekaterina SMOLICKA