Administratīvi teritoriālā reforma: viedokļi

Saeima šī gada martā nolēma turpināt 1998. gadā iesākto administratīvi teritoriālo reformu (ATR) un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina noteikt 35 pašvaldību modeli (119 pašvaldību vietā). Saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju, piedāvātās teritorijas iedalās divos administratīvo teritoriju pamatveidos: republikas pilsētās – galvaspilsēta Rīga un kūrortpilsēta Jūrmala; novada pilsētās un novada pagastos.

Atbilstoši VARAM piedāvājumam Rēzekne iegūs novada statusu un kļūs par Rēzeknes un Viļānu novada attīstības centru ar kopējo iedzīvotāju skaitu ap 65 tūkst. cilvēku. Tātad runa ir par Viļānu un Rēzeknes novadu pievienošanu Rēzeknei.

 Minētā jautājuma apspriedei, objektīvai pašreizējās situācijas un teritoriju attīstības tendences izvērtēšanai, kā arī plānoto izmaiņu seku prognozēšanai izveidota darba grupa, kuras sastāvā ir Rēzeknes pilsētas domes amatpersonas: Aleksandrs Bartaševičs (domes priekšsēdētājs), Andrejs Rešetņikovs (domes priekšsēdētāja vietnieks), Aleksejs Stecs (domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un investīciju jautājumos), Lidija Ostapceva (domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos), Igors Lucijanovs (domes deputāts), Aleksejs Grehovs (domes deputāts, Sporta pārvaldes vadītājs) un Raimonds Olehno (domes izpilddirektors); Rēzeknes novada domes amatpersonas: Jānis Troška (pašvaldības izpilddirektors), Silvija Ančikovska (Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja), Guntars Skudra (Izglītības pārvaldes vadītājs), Anna Jaudzema (Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja), Juris Zvīdriņš (Zemes pārvaldības dienesta vadītājs) un Silvija Strankale (Sociālā dienesta vadītāja); Viļānu novada domes amatpersonas: Iveta Piziča (Attīstības plānošanas un informācijas nodaļas vadītāja), Ilga Morozova (Kultūras un izglītības speciāliste), Lidija Kuzņecova (Nekustamā īpašuma speciāliste), Irēna Stafecka (galvenā grāmatvede) un izpilddirektors Andris Stafeckis.

***

Sākot ar šo laikraksta «Rēzeknes Vēstnesis» numuru, iepazīstināsim gan ar darba grupas dalībnieku, gan citu speciālistu viedokli par gaidāmo administratīvo reformu.

Aleksejs Stecs, domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un investīciju jautājumos:

Viss nav tik viennozīmīgi, kā to pasniedz VARAM. Izvirzītajam teritoriālā iedalījuma modelim ir gan savi plusi, gan mīnusi. Darba grupā dažādu nozaru speciālisti veic cēloņ­sakarību analīzi.

Pirmkārt, pašvaldības attīstības plānojums saistīts ar dažādu dokumentāciju. Mūsu gadījumā bija izstrādāta pilsētas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. Tika paveikts apjomīgs darbs dažādu nozaru analīzē, lai iezīmētu pilsētas attīstības kopējo virzienu. Atbilstoši arī investīciju plāni, projekti un pieteikumi pielāgoti attīstības mērķiem (tie vērsti uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu). Mainot teritoriālo iedalījumu, faktiski nāksies atgriezties 7 gadus atpakaļ, kad tika izstrādāta attīstības stratēģija, kā mums, tā arī Rēzeknes un Viļānu novadu pašvaldībām. Būs jāpārstrādā attīstības dokumenti. Tas nozīmē – papildu finansējumu un laiku kopējā attīstības dokumenta izstrādē, jo tāda veida dokumentācija ir pamata bāze ES investīciju piesaistei. Katram projekta pieteikumam no vienas puses ir investīcijas, bet no otras puses – rezultatīvie rādītāji, ko jānodrošina projekta noslēgumā. Līdz ar to pašlaik nav skaidrs, kā šie indikatori tiks dalīti starp pilsētu, novadu un Viļāniem utt.

Ja runājam par Latgales reģiona atbalsta programmu, to jau tagad aktīvi izmanto gan pilsēta, gan abi minētie novadi, pašlaik nesaskatām nekādus šķēršļus šo programmu apgūšanai un kopīgu projektu realizācijai.

Izskanēja arguments, ka pēc pašvaldību apvienošanās tiks uzlabots investīciju klimats. Bet potenciālie investori paši veic analīzi un labi zina, kādi resursi attiecīgajā administratīvajā reģionā pieejami, neakcentējot novadu. Apvienošanas rezultātā nav skaidri saredzama ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, – kas tieši uzlabosies investoriem.

Problēmas rada arī tas, ka reformas valstī netiek sinhronizētas, piemēram, bez jau apspriežamās ATR, kuru jāpabeidz līdz 2021. gadam, paralēli notiek izglītības sistēmas reforma, tā jāīsteno līdz 2020. gada septembrim. Pēdējo katra pašvaldība īsteno atsevišķi un pilnīgi iespējams, ka pēc apvienošanas vēlreiz nāksies optimizēt vispārizglītojošo iestāžu tīklu. Būs jāpārstrādā un jāpilnveido apvienotās teritorijas sabiedriskā transporta infrastruktūra, jauna maršrutu tīklu izstrāde, ņemot vērā arī reformas izglītības jomā, jo nav izslēgts, ka daudzi novadu izglītojamie izvēlēsies izglītoties pilsētā.

Runājot par apvienošanos un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, nedrīkst aizmirst arī par mobilitāti. Bažas raisa reģionālo ceļu stāvoklis, līdz šim neesam saņēmuši pilnvērtīgu atbildi – kā tiks uzlabots ceļu tīkls un kas to kompensēs. Negribētos, lai rodas situācija, ka ministrija vienpusējā kārtībā šo jautājumu risināšanai nodod pašvaldībai, nesniedzot finansiālu atbalstu.

Pirmām kārtām šī reforma jāveic, lai neciestu iedzīvotāji.

Juris Guntis Vjakse, Rēzeknes pilsētas domes deputāts, Finanšu un budžeta komitejas loceklis:

– Manuprāt, reformai būs paliekoša jēga tad, ja, saliekot kopā administratīvi teritoriālā dalījuma karti, izglītības iestāžu un medicīnas pakalpojumu pārklājuma kartes, kā arī ceļu tīkla (piekļuves) karti, cilvēkam radīsies pārliecība, ka viņš paredzētās reformas rezultātā būs ieguvējs (vismaz, ne zaudētājs). Iespējams, pašlaik VARAM piedāvātajam modelim iztrūkst detalizētas un atklātas skaidrojošās daļas, kādi kuram būs ieguvumi un kādi zaudējumi.

Latvijā cilvēku joprojām paliek mazāk. Varam optimizēt administratīvo aparātu pašvaldībās, slēgt vairākas mācību un medicīnas iestādes, bet tam būtu nepieciešami ekonomiski pamatoti aprēķini un tūlītējs alternatīvu risinājumu piedāvājums tieši no valsts, VARAM, kā reformas virzītājas puses.

Laikā, kad visā pasaulē, Eiropā, arī Latvijā notiek straujš urbanizācijas process, reforma būs vēl viens solis, kas mudinās cilvēkus atstāt savas mājas attālākos laukos un pārcelties uz pilsētām. Tuvāk darbam, izglītības, medicīnas un kultūras pakalpojumiem, iespējām, ko sniedz dzīve pilsētā. Nepaies ilgs laiks, kad laukos dzīvot varēs atļauties vien lielzemnieki un turīgi cilvēki, kas gatavi un spējīgi mērot arī tālāku ceļu no mājām uz pilsētu un atpakaļ. Bet kas tad laukos strādās? Diemžēl neatgriezeniski zudīs lauku dzīves vidē balstīta dzīvesziņa un tradīcijas. Bet to jau laikam ciparos izmērīt nevar….

Reformas rezultātā, manuprāt, pilsētnieki ilgtermiņā noteikti būs zaudētāji, bet lauku iedzīvotāji – ieguvēji. Pilsētas vienmēr ir attīstījušās straujāk nekā lauku pašvaldības, jo tām bijuši pieejami nepieciešamie finanšu, administratīvie un citi resursi. To nāksies piebremzēt, lai attīstību līdzsvarotu. Uz lielo attīstības centru rēķina.

Gribētos skaidru redzējumu, kā tieši šis jaunais «mehānisms» darbosies, kas segs reformas procesā radušās izmaksas (valsts, pašvaldības vai iedzīvotāji), kā turpmāk darbosies finanšu izlīdzināšanas fonds utt. Pavisam neliels piemērs: mainoties teritoriālajam iedalījumam, mainīsies arī privāto īpašumu adreses, radot īpašniekiem papildu darbības un finanšu izmaksas. Manuprāt, būtu tikai korekti, ka visus reformas rezultātā radušos zaudējumus, kas skar indivīdu, kompensētu valsts.

Visbeidzot – rodas iespaids, ka pašvaldību teritoriālo reformu ir vēlme veikt steidzīgi, līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, jo runa ir arī par politiskās kartes pārdalīšanu.

Arita STAROVOITOVA

Atstāj komentāru

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.