1.ģimnāzija: kā rūdījās tērauds

Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs – par 1. valsts ģimnāzijas rekonstrukcijas procesu.

– Sarežģītākais objekts manā pieredzē! Runa ir par Rēzeknes Valsts 1. ģimnāziju. Ja ņem par pamatu redzamo izglītības iestādes rekonstrukcijas rezultātu (jāsaka, ka tagad tā ir unikāla, moderna skola ar attīstītu sporta bāzi un labiekārtotu apkārtējo infrastruktūru), tad proporcionāli rezultātam es izvērtēju arī grūtības un sarežģījumus projekta realizācijas gaitā, ar kurām bija jāsaskaras pilsētas domei. Atliek vien brīnīties, kā viens pēc otra tika atrisināti neiedomājami uzdevumi, ko mums sūtīja dzīve un bieži arī neapzinīgi partneri. Te jāsaka īpašs paldies projekta vadītājai Marinai Labanovskai par pašvaldības interešu nemitīgu un konsekventu aizstāvēšanu.
Ir īstais laiks atklāt dažas nianses projekta realizācijā, kas bija tikai viens
no vairāk nekā 100 līdzīgiem, kas jau realizēti Rēzeknē pēdējos 10 gados.
Bet par visu pēc kārtas. Specifiskā atbalsta mērķa 8.1.2. «Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi» realizācija, ko finansē ES struktūrfondi, tika uzsākta ar nokavēšanos, salīdzinot ar citām pašvaldībām pieejamām finansējuma programmām. Līdz ar to šis projekts tika īstenots laika trūkuma apstākļos, – ja neiekļausimies plānošanas perioda noteiktajos termiņos, varam zaudēt līdzekļus. Runa ir par prāvu summu – ES struktūrfondu līdzfinansējums vien bija 9 milj. eiro.
Grūtības sākās vēl projektēšanas posmā. Projektētāji negaidīja rindās,
lai izpildītu šo pasūtījumu. Tikai ar trešo mēģinājumu izdevās noslēgt līgumu par skolas rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi. SIA «Arhitektu
birojs Krasts» pieprasīja par darbu 82 tūkst. eiro, bet jau procesā rīdzinieki centās palielināt līguma summu gandrīz divas reizes. Tā bija šantāža,
balstīta izpratnē par domes bezspēcības pozīciju, jo bija jāievēro stingrie
termiņi. Kompānija domes atteikumu palielināt samaksu par projektēšanu interpretēja kā signālu vēlmei ietaupīt uz projekta kvalitātes. Jau vēlāk
nonācām pie apziņas, ka projektētāju konstruktīvie risinājumi nebija balstīti uz ēkas nesošo konstrukciju reālo, tiešām bēdīgo stāvokli gan galvenajā korpusā, gan arī mazajā sporta zālē. Acīm redzama bija neapzinīga attieksme pret darbu.
Tad tika izsludināts konkurss par būvdarbu izpildi. Uzvarēja kompānija «LEC». Manuprāt, darbuzņēmuma pakalpojumu vērtība bija palielināta,
bet tāda nu ir maksa par tobrīd pasūtītājam neizdevīgo tirgus konjunktūru. Pēc tam bija projektētāju atteikšanās noslēgt līgumu par autoruzraudzības pakalpojumu, jo savā konkursa piedāvājumā viņi ieplānoja ļoti mazu
summu šīm vajadzībām. Piedraudējām projektētājiem ar naudas sodiem
un tiesvedību. Tas iedarbojās. Visi būvdarbu uzsākšanai nepieciešamie līgumi tika parakstīti.
Kad sākās darbi, praktiski uzreiz atklājās projekta trūkumi, ko SIA «Arhitektu birojs Krasts» bija ar mieru novērst, bet atkal – par vērā ņemamu summu, ko var salīdzināt ar visa jau apmaksātā tehniskā projekta vērtību. Jāpiebilst arī, ka projektēšanas biroja pārstāvji praktiski sabotēja būvniecību: nepildīja savas funkcijas, neapmeklēja sapulces, par ko tiem piemēroja naudas sodus, un turpināja sabotāžu.

Taisnīguma labad piebildīšu, ka, piedaloties konkursā, kompānija paredzēja par autoruzraudzību summu, kas nesedza izdevumus par speciālistu piesaisti, tas ir dempinga rezultāts. Līdz ar to tika nolemts mainīt autoruzraudzības pakalpojuma sniedzēju objektā, – Latvijas reālijām bezprecedenta un unikāls lēmums, ko var īstenot tikai tad, ja līgumi šim pakalpojumam ir sagatavoti pareizi. Jaunais autoruzraudzības pakalpojuma sniedzējs – SIA «Campaign» ļoti ātri sagatavoja visus tehniskos risinājumus, un darbs sākās. Projekta izjukšanas draudi bija novērsti. Tiesa, vēl aizvien turpinās tiesāšanās ar projekta autoriem, kā rezultātā dome plāno piedzīt no projektētājiem kompensāciju vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā par nekvalitatīvu darbu un ar to saistītiem zaudējumiem.
Ar vienu jautājumu tikām galā, tad atklājās problēmas ar būvstrādniekiem. Sakarā ar nepieciešamību veikt papildu darbus, par 4,5 mēnešiem
bija jāpagarina objekta ekspluatācijā nodošanas termiņš. Kompānijai «LEC»
pat šī laika nepietika. Izrādījās, ka uz objekta nodošanas brīdi būvstrādnieki nespēja veikt visus darbus nevainojami. Trūkumu novēršana un dokumentācijas noformēšana ieilga līdz 27. jūlijam, kad pasūtītājs (dome) varēja pieņemt darbus gala variantā. Kā jau zinām, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija tika nodota ekspluatācijā vien 31. augustā – pēdējā brīdī. Par tādiem riskiem un darbu nepildīšanu norādītajos termiņos darbuzņēmējam
«LEC» draud sods vairāk nekā 700 tūkst. eiro vērtībā. Tā ir laba mācība visiem uzņēmējiem, kuri domā, ka Rēzeknē var neapzinīgi un bezatbildīgi
uztvert pilsētas domes pasūtījumu izpildi.
Sanāca gandrīz detektīvstāsts, bet – ar laimīgām beigām. Pilsēta ar ES struktūrfondu atbalstu tika pie unikālas skolas – Rēzeknes vidējās izglītības «flagmaņa».
No sirds sveicu visus skolotājus, audzēkņus un vecākus jaunā mācību gada sākumā!

Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs.

Bilde no rezekne.lv.