А. Bartaševičs: «Uzvar tas, kurš ir sagatavojies»

17. decembrī aizvadīta Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča gada nogales preses konference. Tās laikā viņš iezīmēja aizejošā gada galvenās tendences un apkopoja paveiktā darba rezultātus.

Savu runu priekšsēdētājs sāka ar to, ka 2019. gads bija ļoti daudzveidīgs notikumu ziņā – gan pozitīvu, gan nepatīkamu. Šajā gadā ar kavēšanos tika apstiprināts jauns Saeimas sastāvs, un tas ietekmēja visu Latvijas pašvaldību dzīvi, kaut gan sākumā šķita, ka vismaz 2019. gadā būtisku izmaiņu nebūs. Realitāte izrādījās krietni interesantāka. Kā no pārpilnības raga sāka birt dažādas valdības iniciatīvas, tostarp solījumi palielināt algas pedagogiem un mediķiem. A. Bartaševičs uzskata, ka būtībā tieši pašvaldības kļuva par galveno līdzekļu avotu solījumu izpildei.

Nopietnāk to sajutīsim nākamgad, kaut gan jau pašlaik mums nācās pielāgoties ierobežotu iespēju apstākļiem un izmēģināt jauno kreditēšanas politiku. Kā piemēru priekšsēdētājs minēja stadiona rekonstrukciju pie 6. vidusskolas. Sākotnēji tika plānots, ka pašvaldība finansēs vien 10 procentus no izmaksām, savukārt pārējo daļu iegūs aizņēmuma veidā no Valsts kases, tad pašvaldības līdzfinansējums palielinājās uz 25 procentiem, un beigās kredītlīdzekļi šiem mērķiem tika liegti. Taču, pateicoties budžeta 2019. gadam labai izpildei, daļu līdzekļu pēc grozījumiem budžetā varēs pārdalīt projekta labā.

Vērienīgāki projekti

Līdzās pārsteigumiem no valdības puses A. Bartaševičs akcentēja to, ka šogad tomēr piedzīvojām arī daudz labu notikumu. Faktiski tika pabeigta Maskavas, Varoņu un Noliktavu ielu rekonstrukcija. Pārmaiņas ir pamanāmas. Turpmāk pašvaldība plāno ieguldīt savus līdzekļus augstsprieguma elektrolīnijas izbūvē Maskavas ielas galā, kur sakoncentrēti plaši zemesgabali, kurus pašvaldība savulaik iegādājās. Izmaksas ir lielas – ap 700 tūkst. eiro, un jāsaprot, kā jāmijiedarbojas ar kompāniju «Sadales tīkls», kurai no sākuma jāizmaksā avanss no pašvaldības budžeta, ņemot vērā, ka darbu realizācija varētu tikt uzsākta ne agrāk kā 2020. gada nogalē vai pat 2021. gadā. Priekšsēdētājs uzskata, ka tas ir robs likumdošanā attiecībā pret kompānijām monopolistēm Latvijā un ka šādu vērā ņemamu tiesību piešķiršana tām ir pretrunā ar ES likumiem.

Iesniegts arī projekta pieteikums ceļa posma izbūvei no Noliktavu ielas līdz dzelzceļa pārbrauktuvei, kur jaunais posms savienosies ar jau izremontēto Rēzeknes novada ceļa daļu. Visas šīs darbības liks pamatus industriālā parka attīstībai minētajā mikrorajonā, jau pašlaik interesi par to izrādījuši vismaz divi uzņēmēji.

Vērienīgu projektu virknē priekšsēdētājs minēja arī rūpnieciskos korpusus Viļakas ielā 1 un Atbrīvošanas alejā 155A. Pirmajā gadījumā objekts ir iznomāts, un uzņēmējs gatavojas aizņemt telpas. Otrajā objektā iznomāts tikai pirmais stāvs, un uzņēmējs arī veic pārrunas par blakusesošā zemesgabala izmantošanu ražošanas paplašināšanai.

Nākamajā plānošanas periodā uzsvars tiks likts uz tehnoloģisko parku izveidi, un tas būs mūsu balsts krīzes laikā, ko Latvijai pareģo visi eksperti. A. Bartaševičs uzsvēra, ka no tā nav jābaidās, jo krīzes ekonomikā ir cikliskas. «Uzvar tas, kurš ir sagatavojies,» norādīja priekšsēdētājs.

Prāva summa 2019. gadā iztērēta projektēšanai. Šīs izmaksas ir ieguldījums nākotnē. Bez šādas sagatavošanās nespēsim konkurēt ar citām pašvaldībām un veiksmīgi apgūt līdzekļus no ārējiem finansēšanas avotiem. Šogad kopā ar ES struktūrfondu līdzekļiem, valsts kredītlīdzekļiem un finansējumu pilsētas objektos ieguldīti 26 milj. eiro.

Jāmin arī Olimpiskā centra būvprojekta 3. kārtas realizācija. Valsts budžetā 2020. gadam šim mērķim būs paredzēta dotācija 1 milj. eiro apmērā. Pašvaldība plāno vienoties ar būvkompāniju par atlikto maksājumu uz 2021. gadu. Tajā pašā gadā atkal cerēsim uz dotāciju no valsts puses. Vārdu sakot, Olimpiskajam centram – BŪT! Tas varētu notikt 2020. gada augustā.

Tūrisms

Par spīti visiem šķēršļiem izdevās gandrīz pilnā apjomā saglabāt pārrobežu sadarbības projektus par Krasta ielas rekonstrukciju un parka rekonstrukciju ziemeļu mikrorajonā. Objekti noteikti piesaistīs tūristus, tāpat kā Kovšu ezera dabas parks, rekreācijas centrs un viesnīca tā krastā (privātas investīcijas). Faktiski rezultātā divu gadu laikā pilsēta varēs piedāvāt pilnīgi jaunu tūrisma produktu.

Rēzekniešu jautājumi

Vai nojauktās kādreizējās teātra «Joriks» ēkas vietā kaut ko būvēs?

– Pagaidām pašvaldība neplāno ieguldīt līdzekļus šīs teritorijas attīstībā, bet ar interesi gaida iniciatīvu no uzņēmējiem.

Kāpēc bija izsludināts konkurss uz OCR otrā valdes locekļa amatu?

– Tā kā sporta komplekss ir liels, un attiecīgi tam ir arī liels līdzekļu apgrozījums, viena cilvēka pieredzes un zināšanu nepietiek, lai nodrošinātu noteikto mērķu sasniegšanu un efektīvu darbību. Vajadzīgs speciālists ar uzņēmēja iemaņām, kurš būs atbildīgs par ekonomiskiem jautājumiem. Konkursā tika iesniegti divi pieteikumi, patlaban tie tiek izskatīti.

Nākamgad plānota pilsētas skolu optimizācija. Vai tas nozīmē, ka vēl kādi pedagogi paliks bez darba?

– Priekšsēdētājs pauda pieņēmumu, ka pedagogi, kuri sasnieguši pensionēšanas vecumu, aizies pelnītā atpūtā, savukārt pārējie, kuri vēlēsies strādāt, noteikti atradīs vietu citā skolā, jo bērnu skaits nav sarucis. Jāpiebilst arī, ka reforma skars izglītības iestādes novados, un ir pamats domāt, ka to audzēkņi dos priekšroku mācībām pilsētā. Ņemot vērā šo perspektīvu, ēka Atbrīvošanas alejā 92 tiek pārveidota par dienesta viesnīcu.

Atstāj komentāru

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.